Kalkūnes pagastā iedzīvotāju tikšanās notika divos ciemos – Randenē un Kalkūnos. Kalkūnes pagastā šobrīd deklarēti 2089 iedzīvotāji. Pērn piedzima 13 bērniņi, savukārt nomira 21 iedzīvotājs.
Nekustamā īpašuma nodokļa parāds uz gada sākumu sastāda 50 tūkst. eiro, par komunālajiem maksājumiem iedzīvotāji un juridiskas personas ir parādā 49 tūkst. eiro, par zemes nomu – 2 235 eiro.
Ceļu uzturēšanai 2016.gadā izlietoti 76 tūkst. eiro – par šiem līdzekļiem veikta asfalta segas rekonstrukcija Ķieģeļu ielā un Kalkūnes ielā 12 un 20. Tāpat veikts ceļa bedrīšu remonts Kalkūnes ielā, 11 autoceļiem atjaunots grants segums, 9 ceļiem veikti avārijas remontdarbi, atjaunots ceļš “Janīnas – Galdnieki”. Tāpat 4 tūkst. eiro ieguldīti apgaismojuma uzlabošanai.
Kalkūnu pagasta iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto pašvaldības piedāvāto energoefektivitātes programmu. Pērn apkures sistēma atjaunota Kalkūnes ielā 16, nomainīts jumts un siltināti bēniņi Ķieģeļu ielā 12 un Muitas ielā 13.
No Daugavpils novada domes budžeta 2016. gadā Kalkūnes pagasta iedzīvotājiem sociālajai un materiālajai palīdzībai izmaksāti 18 596 eiro.
Randenes pamatskolā mācās 58 skolēni un 29 bērni apmeklē pirmsskolas izglītības grupas. Lai gan skola strādā stabili, pašvaldības vadība vēlreiz atgādināja, ka novadam ir jāveic lieli savstarpējie norēķini par skolēniem, kas mācās pilsētas skolās, aicinot izglītoties vietējā skolā.
Pagasta pārvaldes vadītājs Osvalds Kursītis pastāstīja, ka šogad plānoti trīs lieli attīstības projekti – ceļa “Palabiški – Buras” klātnes rekonstrukcija (1,4 km), Randenes pamatskolas remonts un Randenes vecās skolas ēkas rekonstrukcija, kur plānots atvērt šūšanas ražotni. Šobrīd prognozēts, ka varētu tikt nodrošinātas līdz 60 jaunām darba vietām, uzņēmējs sola arī bezmaksas apmācības.
Jau šobrīd norit aktīvi darbi uz Medumu šosejas –krustojumā pie Randenes plānots izveidot apgaismotu rotācijas apli, kas daļēji varētu atrisināt problēmu par slikto apgaismojumu pie autobusa pieturas. Vadība aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un kādu laiku samierināties ar iespējamām neeērtībām, ko varētu sagādāt ceļa pārbūve. Perspektīvē ieplānota arī asfalta klātnes rekonstrukcija no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Birķineļiem.
Līdzīgi kā visur novadā, iedzīvotājus visvairāk uztrauc jautājums par ceļu slikto stāvokli, pretenzijas tika izteiktas Latvijas Valsts mežu virzienā. O.Kursītis norādīja, ka ar Latvijas Valsts mežiem par katru teritoriju, kur viņi strādā, tiek noslēgts līgums par ceļa sakārtošanu pēc darba pabeigšanas. „LVM vienmēr stingri ievēro šos līgumus. Cita runa ir par nelegālajiem jeb „kreisajiem” kokvedējiem. Ja jūs tādus pamanāt, lūgums neklusēt – ziņojiet pagasta pārvaldei vai policijai. Vēlams piefiksēt auto numuru vai nofilmēt,” aicināja O.Kursītis. Pārvaldnieks solīja, ka tiks veiktas pārrunas un slēgts līgums arī ar būvfirmu „Binders”, kas renovē Medumu šoseju, lai tā sakārtotu darba gaitā sabojātos pagasta ceļus.
Iedzīvotāja Kalkūnes ciemā sūdzējās, ka posms pie dzelzceļa pārbrauktuves starp pilsētu un novadu ir ļoti sliktā stāvoklī – tas ir tumšs un izdangāts. O.Kursītis: „Šo ceļa posmu Latvijas valsts ceļi plāno rekonstruēt, mēģināsim panākt, lai projektā ietver arī gājēju ietves asfalta salabošanu. Ja gājēju ietve paliks vecā, cilvēki ies pa salaboto ceļu un tas radīs bīstamas avārijas situācijas.” Pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika papildināja, ka, ja ar LVC nevienosies, tad pašvaldība domās, kā to nākotnē risināt, bet maz ticams, ka tas notiks šogad, jo tie ir budžetā neplānoti izdevumi.
Aprīļa sākumā Auto ceļa fonda padome lems par finansējuma pārdali pašvaldības ceļiem. Kalkūne pieteikusi ceļu virzienā uz vasarnīcām, Mičurinu. „Atgādinu – ja naudu mums iedalīs, labots tiks ceļš tikai līdz pilsētas robežzīmei. Tālāk ir pilsētas teritorija, kuru jālabo viņiem,” akcentēja Kursītis.
Ķieģeļu ielas iemītniece žēlojās, ka autobusa pieturai nav nojumes un soliņa, kur apsēsties. Uz šo jautājumu atbildēja, ka Ķieģelu ielas asfaltēšanas un renovācijas projekts notika pirms diviem gadiem un pēc ES projektu nosacījumiem, tuvāko piecu gadu laikā nedrīkst veikt papildus darbus vietās, kur ieguldīta ES nauda.
Virkne jautājumu tika adresēti arī SIA „Naujenes pakalpojumu serviss” valdes loceklim Aivaram Elksniņam. Ķieģeļu ielas 8 daudzdzīvokļu mājas iemītniece retoriski jautāja, kā iedzīvotāji, kuri lielākā daļa ir pensionāru, var samaksāt par jumta un bēniņu siltināšanas projektu.
Aivars Elksniņš minēja piemēru, ka viņu kaimiņi Ķieģeļu ielā 10 nosiltināja jumtu un bēniņus, piedaloties pašvaldības atbalsta programmā. Iedzīvotājiem par šo projektu ir jāmaksā 7892 eiro jeb 6,44 eiro par 1m2 (bez PVN). „Pēc šīs formulas jūs aptuveni varat aprēķināt, cik jums būtu jāmaksā par savu dzīvokli. Ķieģeļu ielas 10 iedzīvotāji šo summu dzēsīs septiņu gadu laikā, katru mēnesi viņi maksās 8 centus par 1m2. Savukārt Ķieģeļu ielā 11 par jumta un bēniņu siltināšanu jāmaksā 6,11 eiro par 1m2. Viņi pieņēma lēmumu to nomaksāt trīs gadu laikā. Par visiem šiem jautājumiem jums ir jāvienojas kopsapulcē,” skaidroja A.Elksniņš. „Pašvaldībā jau ir renovētas 10 mājas. Tas, ko jūs ieguldīsiet siltināšanā, jums atmaksāsies uz ieekonomētās apkures maksas rēķina. Cipari pierāda, ka siltināšana rada ekonomiju, tāpēc vajag vēsu prātu parēķināt un kopīgi izlemt,” tā V.Kezika.
Kāda no kalkūnietēm iebilda, ka SIA „NPS” solīja, ka tiklīdz Naujenē tiks uzbūvēta jauna katlu māja, samazināsies arī tarifs, tomēr viņa šo samazinājumu nav pamanījusi. „Būsim objektīvi. Pirms tam tarifs bija 64,78 eiro, tagad tas ir 56,16 eiro par 1m3. Samazinājums ir par 8 eiro un to jūs varat redzēt savos rēķinos. Vēlreiz uzsveru – apkures tarifs visā novadā ir vienāds, tomēr ir mājas, kas februārī maksāja 2,52 eiro un ir mājas, kas maksāja 0,73 eiro par 1m2. Lētak maksā tās mājas, kas ir pilnībā siltinātas,” skaidroja Elksniņš.
Kalkūnu pagasta īpasumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Anatolijs Mackevičs, uzrunājot iedzīvotājus, lūdza ievērot lielāku kārtību ar atkritumiem ciemu teritorijās. „Tīrot Dārza ielu, grāvjos mēs savācām 20 atkritumu maisus ar dažādu drazu. Pēc trīs dienām jau atkal salasījām 3 maisus! Lūgums iedzīvotājiem vairāk rūpēties par apkārtējo tīrību un ziņot par tiem, kas atkritumus met neatbilstošā vietā.”
Randenes ciema iedzīvotājs ierosināja, ka vajadzetu uzstādīt atkritumu urnas un bio tualetes tranzīta kravas mašīnu šoferiem, lai tie nepiesārņotu dabu. Vanda Kezika iebilda, ka pēdejos gadus braucēju kultūru ir ievērojami uzlabojusies. „Ja mēs izliksim atkritumu urnas ceļmalās, tad radīsies tāda situācija kā Līksnā, kur atkritumus meta ne tikai garāmbraucēji, bet citi speciāli veda savus atkritumus.”
Kāda no iedzīvotājām norādīja, ka netiek kopta teritorija pie veikala un aiz vecās skolas ēkas. O.Kursītis atbildēja, ka šīs ir privātās teritorijas, kuras sakopt ir uzņēmēju pienākums.
Izskanēja arī bažas par bērnu rotaļu laukumu Randenē, to ir nepieciešams sakārtot un nokrāsot. Pagasta saimnieks atgādināja, ka šo laukumu uzstādīja biedrība projekta ietvaros pirms pieciem gadiem. Pagasts apsolīja šo laukumu nokrāsot, tomēr akcentēja, ka biedrībai ir jānolemj, kā rīcībā tas tiks nodots un kas turpmāk to apsaimniekos.
Elza Timšāne
