Augusta pēdējā piektdienā, Naujenes pagasta Slutišķu sādžā bija pulcējušies trīs desmiti interesentu, lai piedalītos Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īstenotā projekta “NAT-PROGRAMME” rīkotajā zālāju biotope grupas noslēguma seminārā – talkā. Šajā dienā Slutišķos plecu pie pleca strādāja ne tikai projekta komanda un DAP Latgales reģionālās administrācijas darbinieki, bet arī pārstāvji no Daugavpils novada domes, Naujenes pagasta pārvaldes, Naujenes novadpētniecības muzeja un citi zālāju apsaimniekošanā ieinteresētie. Slutišķos sanākušos sveica un par uzņēmību, pārvarot lietus izskaloto ceļu grūtības, uzteica Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne.
Kāpēc gan tik daudz dažādu cilvēku bija tikušies vienviet? Slutišķu vecticībnieku sādžas apkārtne ir īpaša vieta: Eiropas nozīmes dabas aizsardzības tīkla Natura 2000 teritorija, aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava”, kas izveidota dabas un kultūrainavas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Savukārt pasākuma organizators – DAP „NAT-PROGRAMME” projekta komanda par Slutišķu pakalnu sausajiem zālājiem, kas ir Eiropā aizsargājams biotops, tur rūpi jau trešo sezonu.
Jāatzīmē, ka zālāju biotopi – dabiskās pļavas un ganības ir kultūrvēsturisku ietekmju rezultātā veidojusies ainaviski estētiska vide. Augu sugu daudzveidībā bagātie zālāji ir dabas un cilvēka kopdarba rezultāts. Savulaik Slutišķu pakalnu virsotnēs ir gan sēta labība, gan nogāzēs ganīti lopi, tomēr pametot zālāju apsaimniekošanu uz vairākiem gadu desmitiem – atmatas aizauga ar krūmiem un priedēm, ganībās uz nogāzēm veidojās bieza kūla – veidojot vienmuļu augāju un samazinot zālāju bioloģisko daudzveidību. Tāpēc pēc ilgstoša tradicionālās izmantošanas pārtraukuma, nepieciešami bija vides atjaunošanas darbi, lai nepieļauto šo ES nozīmes biotopu tālāku degradāciju un iznīkšanu. Šobrīd trīs gadus pēc krūmu tīrīšanas, kontrolētas dedzināšanas un pirmreizējās pļaušanas varam teikt, ka šis zālājs ir sācis atgriezties labvēlīgā stāvoklī, bet lai to nodrošinātu un uzturētu ir nepieciešama regulāra apsaimniekošana. Pārņemot iesākto, tādejādi veicinot ilgtspējīgu sadarbību starp DAP, pašvaldību un privātajiem uzņēmējiem, turpmākos darbus ir uzņēmušies vietējie apsaimniekotāji, kas 25. augusta talciniekiem bija sarūpējuši darāmo, ar roku darbu nopļaujot stāvās nogāzes.
Lai arī pasākuma primārais uzdevums bija savākt jau nopļauto, apauguma mazināšana notika arī talkas ietvaros. Uzņēmums „Raptor” demonstrēja Jēkabpilī konstruētos un būvētos zāles pļāvējus, kas ar savām iespējām un robustumu parādīja sevi kā izcili noderīgus agregātus krūmu un pāraugušas zāles pļaušanai sarežģīta reljefa apstākļos.
Pasākuma nobeigumā, talciniekus sagaidīja “saldais ēdiens” – nule kā izdotās grāmatas par dabisko zālāju apsaimniekošanu atvēršana. Grāmatas autore, projekta „NAT-PROGRAMME” zālāju eksperte, Solvita Rūsiņa ieskicēja talcinieku paveiktā ieguvumus šai skaistajai vietai un vērtīgajam biotopam. Līdz ar izdalītajām grāmatām un autogrāfiem S. Rūsiņa talkas dalībniekiem izteica visdziļāko pateicību, jo dzeltenā kaķpēdiņa, lielais mārsils, zilganā kelērija, cekulainā ziepenīte, pavasara drojenīte, sīpoliņu gundega u.c. augi un pļavu apdzīvojošās bezmugurkaulnieku un putnu sugas pateikt skaļu „paldies” mums nevar – tās var tikai atgriezties ziedēt, augt un dzīvot Slutišķu pakalnos, lai ar savu krāšņo daudzveidību bagātinātu Latgales kultūrainavu.
Kā zālāju daudzveidību saglabāt un vairot arī citviet Latvijas laukos, iespējams uzzināt projekta „NAT-PROGRAMME” ietvaros radītajā grāmatā „Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. Dabiskās pļavas un ganības”, kas elektroniski būs pieejama DAP interneta vietnē, savukārt grāmatas formātā saņemama iesaistoties aktivitātē “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (BDUZ) un apmeklējot SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) rīkotos kursus zālāju biotopu apsaimniekošanā.
Regīna Indriķe
Dabas aizsardzības pārvaldes
Latgales reģionālās administrācijas
Dabas izglītības centra vadītāja
