Daugavpils novada teritorijā ir apzināti, uzmērīti un dabas pieminekļu kategorijā ietverti 93 dižkoki. Materiālā ir minēti dižkoki, kuri sasnieguši vairāk nekā 5 m stumbra apkārtmēru.
Tāpat tika apkopota informācija par neparastiem kokiem, kas atrodas novada teritorijā, kā arī par kādu īpašu vecu un aizsargājamu liepu aleju.
Pēc stumbra apkārtmēra Daugavpils novada dižkoki ir izvietojušies sekojošā secībā:
1. Platākais dižkoks ir atrodams pie Pīlādžu ciema Sventes pagastā. Tā apkārtmērs sasniedz 7,1 m.
Ozola pamatā izveidojies dziļš un augsts dobums.
Tautā tas iesaukts par Dzērvju ozolu (suga: quercus robur jeb parastais ozols).
2. vietā ierindojies Purlandes ozols (quercus robur jeb parastais ozols), kas atrodas Laucesas pagastā, Ausmās.
Tā apkārtmērs sasniedz 5,88 m.
3. Daugavpils novada dižāko koku sarakstu turpina parastā liepa (tilia cordata). Tā atrodas Grancovas alejā. Apkārtmērs – 5,8 m.
Augstums – 15,5 m.
4. Tāpat Grancovas alejā atrodas divas liepas ar apkārtmēru – 5,6 m, ar augstumiem 19 m un 14,6 m attiecīgi, kuras izvietojām 4. vietā.
5. Parastais ozols (quercus robur) jeb Muravku ozols atrodas Vecsalienas pagastā. Savā ilgajā dzīves mūžā koks sasniedzis ne tikai iespaidīgu stumbra apkārtmēru 5,5 m, bet arī augstumu – 28 m.
Tā zari sasniedz līdz pat 16 m lielu garumu. Ozols ir sasniedzis tik lielu augstumu, pateicoties blīvi aizaugušam mežam, kā rezultātā koks bija ”tiecies” arvien tālāk uz augšu.
6. vietā pēc stumbra apkārtmēra atrodas Ķiploku vīksna (ulmus laevis). Tā aug Daugavpils novada Salienas pagastā, un ir sasniegusi 5,4 m apkārtmēru, savukārt augstumu – 19 m.
Koka zaru garums stiepjas līdz 10,1 m. Tas ir viens no vizuāli izteiksmīgākiem savrupi augošiem dižkokiem Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū.
Koka apkārtnē ganās raibie teļi.
7. vieta: Grancovas liepu alejā atrodas parastā liepa ar apkārtmēru 5,3 m.
Augstums – 18 m.
8. Parastā liepa (tilia cordata), kas atrodas Medumu pagastā, netālu no Rozēm, lauka vidū. Apkārtmērs 5,1 m. Paejot zem koka, var redzēt liepas neparasto zaru veidojumu, kas stiepjas uz visām pusēm.
No tāluma koka stumbrs nemaz nav redzams, jo apkārt tam ir izveidojies ciešs zaru un lapu vainags.
Tāpat 8. vietā var izvietot arī divas parastās liepas ar apkārtmēru 5,1 m (uz foto liepa, kas ir 17 m augstumā), kuras atrodas Grancovas alejā, pie pamestas viensētas ”Vecmājas”.
Vēl viena liepa Grancovas alejā ar 5,1 m apkārtmēru, 17,2 m augstumā
Neparastie koki Daugavpils novadā:
Vecsalienas muižas pils parkā atrodas riekstkoks, kas stiepjas 25 m augstumā.
3. septembrī parka teritorijā augušajā osī iespēra zibens. 100 gadu vecs koks aizdegās. Atbraukušie ugunsdzēsēji nodzēsa liesmas un nozāģēja to. Tagad šī koka no iekšas izdegušais stumbrs kā ”eksponāts” ir apskatāms Vecsalienas muižas pils parkā.
Ozols pie Vecsalienas muižas pils.
- Laucesas pagastā meža masīvā aug Meža ābele (Malus silvestris) ar stumbra apkārtmēru 2,25 m. Diemžēl nav izdevies iegūt ābeles foto.
Faļtopu kadiķis jeb parastais kadiķis (Juniperus communis) atrodas Salienas pagasta Faļtopos, aiz dzīvojamās mājas nogāzē uz Poguļankas upes ieleju, ceļa Lielborne – Elerne kreisajā pusē. Tā augstums ir 10,15 m, savukārt platums 1,07 m.
Daugavas novada ”Pabēržos”, Uļjanas Semjonovas dzimtajā mājā atrodas gadsimtu (vai vairāk) veca bumbiere, kas joprojām nes augļus.
Dati par tās vecumu atšķiras – dažādos avotos minētais vecums variē no 120 – 400 gadiem. Pēdējais cipars ir maz ticams, un visticamāk koks ir 120 – 220 gadu vecs.
Fotogrāfijās fiksētais liecina par to, ka ne tik sen bumbiere sašķēlās.
Katrīnas II laikā veidotā Grancovas aleja
Tekstā jau minētā Grancovas liepu aleja tika stādīta Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II laikā (18. gs. 2. puse). Tas nozīmē, ka vecākie koki tajā, iespējams, varētu sasniegt līdz pat 250 gadu vecumu. Aleja ir aizsargājama, tai ir arī valsts nozīmes aizsargājamā dabas pieminekļa statuss. Tā ir aptuveni 660 m gara. Alejā aug galvenokārt liepas, no kurām piecas ir ļoti lielas dimensijas, vēl vairākas liepas ir tuvu dižkoka izmēriem. Kopumā alejā ir uzskaitīti 98 koki, no tiem 95 liepas un 3 kļavas.
Alejai ir ”tuneļveida” struktūra, koku vainagi saskaras, taču ir vērojami arī pārrāvumi. Šī ir viena no daudzveidīgākajām Latvijas alejām reto bezmugurkaulnieku dzīvotņu apstākļu ziņā. Alejā ir konstatētas divas aizsargājamas sugas – marmora rožvabole un lapkoku praulgrauzis, kā arī viena dabisko meža biotopu suga – lielais asmalis. Vairākas liepas veido divi vai pat vairāki kopā saauguši stumbri. Liela daļa alejas koku ir ar dobumiem.
Autors un foto: Dainis Bitiņš