Sagaidot ievērojamas pārmaiņas izglītības jomā, izglītības ministre Ilga Šuplinska jau pērn uzsāka diskusiju ar pašvaldībām, lai runātu par to, kāda varētu izskatīties skolu karte tuvākajā nākotnē saistībā ar skolu tīkla reorganizāciju.
30. janvārī izglītības ministre ieradās Daugavpilī, lai tiktos ar atsevišķām Latgales pašvaldībām, tostarp Daugavpils novada domes vadību un skolu direktoriem.
Jau pērn skolu tīkla sakārtošanai IZM piedāvāja noteikt četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus vidusskolās. Pirmais bloks būtu Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosina noteikt, ka vidusskolas klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Otrais bloks – administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi, kur minimālajam skolēnu skaitam vidusskolās jābūt 120. Trešais bloks ir pagastu teritorijas, kur minimālais skolēnu skaits vidusskolā ir 45, bet ceturtais bloks ir teritorijas, kas ir pie ES ārējās robežas un kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosina noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās – 30 bērni.
Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins atzina, ka ministrijas izvirzītajiem kritērijiem neatbilst viena skola novadā – Vaboles vidusskola, kur vidusskolas posmā mācās tikai 23 skolēni ministrijas noteikto 45 vietā. Taču šī vidusskola ir viena no labākajām zināšanu apguves ziņā. Savukārt pamatskolu līmenī kritērijiem atbilst tikai divas skolas.
Beidzamo desmit gadu laikā novadā jau ir likvidētas vairākas skolas. Pašvaldība vēlas saglabāt Vaboles vidusskolu, taču ministre uzsvēra, ka ir nepieciešams redzējums par to, ka skolēnu skaits skolā varētu pieaugt, piemēram, līdz 30—35 skolēniem nākamajā mācību gadā, ko viņa apšaubīja. Skolas direktore Elita Skrupska pastāstīja, ka ir plāns piesaistīt bērnus no citām pašvaldībām, izveidojot internātu divos pašvaldības dzīvokļos. Viņa atzina, ka pieredze piesaistīt citu pašvaldību bērnus jau ir, galvenokārt viņu skolu izvēlas bērni, kuri bija nesekmīgi pilsētas skolās, savukārt individuālā pieeja Vaboles vidusskolā ļāvusi viņiem krietni uzlabot sekmes.
Ministre apelēja pie globālām tendencēm valstī un pasaulē, uzsvēra, ka demogrāfijas līkne iet uz leju, tāpēc skolu optimizācija ir neizbēgama un pašvaldībām šī problēma būs jārisina. Diskusija raisījās gan par izglītības kvalitāti, gan skolotāju profesionalitāti.
Joprojām ir daudz jautājumu par kompetenču pieeju izglītībā, kas tiks ieviesta jau no nākamā mācību gada. Ministre vairākkārt uzsvēra, ka nepieciešams ieviest skolās modernās tehnoloģijas un skolotājiem jāapgūst digitālās kompetences. Viņa piebilda, ka katram skolotājam vajadzēs aizpildīt anketu, lai izvērtētu savu digitālo kompetenci. Šogad IZM plāno organizēt kursus visu priekšmetu skolotājiem šo prasmju apgūšanai vai uzlabošanai.
Tāpat ministre uzsvēra, ka ir svarīga personalizēta pieeja katram skolēnam, kas nozīmē datorprogrammas izmantošanu, lai katram skolēnam izvēlētos atbilstošu pieeju. Šādas datorprogrammas spēju izvērtēt skolēnu zināšanu līmeni apšaubīja Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs, uzsverot, ka arī līdz šim daudzas ieviestās programmas nedarbojas pilnvērtīgi.
Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs ierosināja ministrijai pārskatīt skolu finansēšanas modeli, jo kopš 2009. gada, kad tika pieņemts šis modelis, situācija ir krasi mainījusies. Ministre atzina, ka šobrīd tiek izstrādāts jauns finansēšanas modelis, tāpēc viņa gaida arī skolu vadības ierosinājumus. I. Šuplinska izteica cerību, ka administratīvā reforma sakārtos valsts un pašvaldības attiecības un noteiks, kas par kuru jomu atbild: “Iespējams, šajā diapazonā ir iespējams izmaksas vairāk novirzīt izglītības kvalitātei”.
Ministre uzsvēra, ka pašvaldībai jādara viss iespējamais, lai atbalstītu labākos kadrus un radītu ekselentus atbalsta mehānismus. Novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins iebilda, ka arī ministrijai būtu kaut kas jādara no savas puses, piemēram, beidzot jāatrisina jautājuma par savstarpējiem norēķiniem, kas pašvaldības budžetā ik gadu iegriež robu vismaz 600 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt, pieredze rāda, ka, slēdzot kādu novada skolu, audzēkņi dodas mācīties uz pilsētas skolām un šo norēķinu apjoms vēl vairāk pieaug.
No savas puses pašvaldība ir paveikusi lielu darbu, renovējot visas mācību iestādes. Lai piesaistītu skolēnus savām skolām, tiek nodrošināti skolēnu pārvadājumi, kas, piemēram, pērn budžetā izmaksāja 603 tūkstošus eiro. Diemžēl autobusu parks ir novecojis un to atjaunot ir problēmas, jo par pieejamo finansējumu nav iespējas iegādāties pat lietotu transportu, bet ņemt aizņēmumus jauna transporta iegādei pašvaldības nedrīkst. Daugavpils novada domes izpilddirektore Vanda Kezika vērsās pie ministres ar lūgumu rosināt MK atļaut pašvaldībām ņemt aizņēmumu jauna transporta iegādei, uz ko ministre atbildēja, ka šis jautājums varētu tikt risināts tikai nākamā gada investīciju plānojumā.
Ministre aicināja pašvaldības vadību un skolu direktorus veikt finanšu aprēķinus, lai pamatotu sava skolu tīkla pastāvēšanu turpmāk, un iesniegt tos ministrijai.
Pēc tikšanās ministre Ilga Šuplinska atzina, ka pašlaik IZM apzina esošo situāciju un vērtē Daugavpils novada iespējas. Viņa uzsvēra, ka šajā novadā ir īpaša situācija tīri ģeogrāfiski, jo novada centrā ir Daugavpils pilsēta, kas var pastiprināt skolēnu plūsmu tieši uz pilsētu, bet apturēt to nav iespējams. “Tas nozīmē, ka gan pašvaldībai ir jāskatās uz savu iespēju robežām, gan katrai skolai,” teica ministre. No tikšanās viņai palicis patīkams iespaids, jo redzams, ka skolu direktori saprot un apzinās, kas ir kompetenču pieeja: “Viņiem ir savs skatījums uz to, kas ir izglītības kvalitāte, ir individuāla pieeja, viņi rūpējas par iekļaujošo izglītību un dara daudzas pozitīvas lietas.” Ministre atzina, ka pašlaik tiekas ar visām pašvaldībām, jo ir daži precizējoši jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar digitālo kompetenci. “Mēs vēlamies katras skolas izvērtējumu, lai organizētu kursus pa līmeņiem un iedrošinātu skolotājus strādāt ar digitālo kompetenci vai arī uzlabot šīs prasmes. Martā mēs dodamies uz Ministru kabinetu ar ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu, iespējami piedāvājumi par citu finansēšanas modeli. Vislielāko uzmanību vēršam uz vidējās izglītības posmu, jo tur patiešām, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un izvēļņu grozu, lai panāktu padziļinātu priekšmetu apguvi, ir jāveic ļoti daudz priekšdarbu.”
