Malnavas koledžas izglītības īstenošanas vietas Višķi pedagogs Modris Blūmentāls pasniedz virkni mācību priekšmetu autotransporta un elektronikas nozarē. Savulaik pats absolvējis šo mācību iestādi, Modris Višķos ieaudzis ar saknēm un sevi sauc par novadnieku, lai gan pats ir dzimis rīdzinieks. Viņš ar lielu aizrautību stāsta, cik svarīgi ir izglītot jaunos nozares profesionāļus un ar patiesu degsmi iestājas par Višķu mācību vietas saglabāšanu.
To, ka mācot jauniešus, viņš jūtas kā zivs ūdenī, apliecina viņa kolēģi un audzēkņi. Modrim ir labi nostādīta balss, viņš labprāt mācībās izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un norāda, ka studentiem ir ļoti svarīgi teoriju savienot ar praksi. “Esmu vairāk praktiķis nevis teorētiķis, tāpēc man nepatīk, ka skolās galvenokārt viss tiek mācīts uz tāfeles un papīriem. Es vēlos izveidot tādu izglītības modeli, kur teoriju ir savienota ar praksi. Tā ir tā saucamā kompetenču jeb darba vidē balstīta izglītība. It kā moduļi ir, bet Latvijā lauksaimniecībā tas nestrādā. Es nevēlos, lai audzēkņi trīs gadus atrastos mācību iestādē un tikai mācītos teoriju, bet lai viņi ietu praksē jau pirmajās nedēļās,” savu redzējumu skaidro Modris.
Modris Blūmentāls skolotāja gaitas uzsāka 19 gadu vecumā, tūlīt pēc Višķu absolvēšanas. Viņu šim amatam uzrunāja kursa audzinātājs Kazimirs Cirsis, kas jauneklī saskatīja potenciālu un savu pēcteci. Modris neslēpj, ka sākumā šaubījies, jo vasaru pavadīja praksē Anglijā, kur tika augstu novērtēts. “Anglijā Kolčestrā saimnieks Roberts Makdonalds nedeva man lasīt kartupeļus, bet uzreiz sēdināja traktorā, jo man jau bija iegūtas tiesības. Man, 18 gadīgam puisim, tas bija milzīgs pagodinājums. Vienā vasarā es ieguvu vērtīgu pieredzi.” Pēc smagām pārdomām, izšķiroties par labu Višķiem vai darbam Anglijā, kurā jau bija norunāta stabila darba vieta, Modris nolēma pieņemt izaicinājumu kļūt par pedagogu. Studenti jauno skolotāju – vienaudzi pieņēma ar labvēlību, kas iedrošināja turpināt apgūt jauno arodu. Modris iestājās Daugavpils Universitātē pedagoģijā un vienlaicīgi apguva arī pirmā līmeņa augstāko autoservisa speciālista profesiju.
Modris jūtas pateicīgs saviem Višķu skolotājiem, īpaši kursa audzinātājam K. Cirsim un Broņislavam Žurilam, kurš no skolotāja kļuva par kolēģi. “Modris ir mans bijušais audzēknis. Viņš labi mācījās, bija viens no labākajiem kursā, vienmēr līdzdarbojās. Atceros, ka stundās sēdēja otrajā rindā, nevis aizmugurē, kā parasti audzēkņiem patīk. Viņš ir ļoti solīds un enerģijas pilns kolēģis, arī vecāka gada gājuma kolēģus spēj uzrunāt un iedvesmot. Viņam ir labas attiecības ar audzēkņiem, jo nav lielas vecuma starpības. Tāpēc studenti labprāt pie viņa iet mācīties, palīdz un piedalās sabiedriskajā dzīvē,” savu audzēkni un nu jau kolēģi raksturo Broņislavs Žurila.
Ar labiem vārdiem neskopojas arī Modra audzēkņi. “Lekcijas ir ļoti labas, viņš paspēj daudz izstāstīt. Dieva dots elektroniķa talants. Viņš daudz filmē un ir interesants blogeris,” tā viņu raksturo students Jānis. “Viņš ir gandrīz mūsu vecumā, tāpēc visu skaidro saprotamā valodā, kas palīdz viegli apgūt tēmu,” papildina Andrejs.
Jaunieši stāsta, ka lauksaimnieka mehāniķa profesiju izvēlējušies tāpēc, ka tā noderēs, turpinot darbu vecāku saimniecībās. “Man patīk strādāt ar motoriem un tehniku, jo man ar vecākiem Šķeltovā pieder saimniecība. Izvēlējos studēt Višķos, jo tas ir tuvāk mājām un biju dzirdējis labas atsauksmes par mācību kvalitāti,” pieredzē dalās audzēknis Valentīns.
Modris Blūmentāls neslēpj, ka viens no faktoriem par labu palikšanai Latgalē bija sievas noskatīšana paralēlajos kursos, kur Olga apguva ēdināšanas servisu. Iegādājoties zemi, ģimene uzsāka savas mājas būvniecību un tagad audzina trīs atvases – divus dēlus un meitu. Kopā ar sievas vecākiem Jāni un Zoju Gribustiem attīsta piemājas saimniecību “Smiltāji”, kas nodarbojas ar liellopu audzēšanu. Ganāmpulkā ir vairāk kā 100 galvu, pārsvarā gaļas lopi. Īstenojot Eiropas Savienības projektus, uzlabota arī tehniskā bāze, iegādājoties rulonu presi, pļaujmašīnu un ietinēju. Paralēli, Modris attīsta savu uzņēmumu elektronikas un traktoru remontu jomā.
Modris ir pārliecināts, ka lauksaimniecība Latvijā ir ļoti perspektīva nozare, tāpēc interesi par to nepieciešams radīt bērniem jau sākumskolas vecumā. “Mums ir palicis tas mazais mieža grauds vai adatas galiņš, pie kura varam pieķerties, lai paspētu jaunos nevis skolot papīru lietās, bet audzēt profesionāļus. Mums ir pietiekoši grāmatvežu, filologu, filozofu, bet pietrūkst nozares speciālistu, kuri šeit paliktu strādāt un attīstītu savu uzņēmējdarbību. Tehnika attīstās ļoti strauji un šo speciālistu vajadzēs arvien vairāk,” pamato Modris.
Nākotne ir bērnos, tā uzskata Modris, kurš savus dēlus jau tagad lēnām cenšas ievirzīt savā nozarē. Viņaprāt, Špoģi ir ģeogrāfiski ideāla vieta ģimenei, kurā bērniem ir iespēja apmeklēt gan spēcīgu skolu, apgūt mūziku un mākslu, ir profesionālās izglītības iespējas un lauku reģionam attīstīta infrastruktūra. Tieši to viņš vēlas nosargāt, ar domubiedriem jau izdomājot plānu B, ja Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis par profesionālās izglītības attīstību Višķos atšķirsies.
Personības interviju ar Modri Blūmentālu lasiet nākamajā “Daugavpils Novada Vēstis” aprīļa numurā.
