Aizritējis seminārs novada izglītības iestāžu vadītājiem, kurā apspriestas šī mācību gada aktualitātes. Kopumā situācija novadā ir stabila – visas skolas jauno mācību gadu uzsāk pārliecinoši. Novada izglītības iestādēs mācās 1348 skolēni (vidusskolās – 953, pamatskolās, tai skaitā Medumu internātpamatskolā – 772, pirmsskolas izglītības iestādēs 208, Novada sporta skolā – 207 un Malnavas koledžas izglītības programmu īstenošanas vietā “Višķi” – 121) un strādā 356 pedagogi.
“Prieks par pirmklasniekiem, par skolām, kurās nokomplektētas pirmās klases. Šogad, salīdzinot ar situāciju pērn, pirmklasnieku skaits novadā ir pieaudzis par septiņiem bērniem. Taču kopējais skolēnu skaits novadā ir samazinājies par 61 audzēkni. Skolēnu samazinājums sevišķi izteikts vidējā posmā, jo bērni ir aizbraukuši uz Rīgu vai ārvalstīm”, situāciju vērtē Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska.
Kopējais skolēnu skaita samazinājums novērojams Špoģu un Salienas vidusskolā, savukārt pieaugums – Lāču pamatskolā. Nīcgales pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” papildinājusi savu pulku ar 4 audzēkņiem. Pirmklasnieku skaits ir palielinājies Biķernieku, Laucesas, Naujenes, Silenes, Medumu pamatskolā un internātpamatskolā, kā arī Špoģu vidusskolā, sarucis – Kalupes, Randenes pamatskolā, Salienas, Sventes, Vaboles un Zemgales vidusskolās.
Vislielākā skola vidusskolu grupā pēc skolēnu skaita ir Špoģu vidusskola (335), tai seko Sventes vidusskola (183) un Zemgales vidusskola (173). Lielākā pamatskolu grupā ir Lāču pamatskola (129), tai seko Naujenes pamatskola (95) un Medumu internātpamatskola ar 94 izglītojamiem.
Šogad Daugavpils novads iesaistījies arī vairākos projektos.
Viens no šādiem projektiem ir “Latvijas skolas soma”, kas ir valsts finansētu atbalsta programma, lai visiem 1.–12. klašu skolēnam, t.sk., profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, būtu iespēja teorētiskās zināšanas papildināt ar klātienē dažādos pasākumos, muzejos, teātros, koncertzālēs, uzņēmumos, dabas takās un citviet gūtu pieredzi.
Iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ieviešanas sagatavošana noritējusi vairāku gadu garumā, radot jaunu sistēmu kā efektīvi organizēt finansējuma piešķiršanu un izglītības iestāžu sadarbību ar dažādu izzinošu aktivitāšu sniedzējiem vēl nepieredzētā mērogā. Projekta gaitā dažādu pasākumu apmeklējumam nepieciešamo transporta un ieejas biļešu segšanai kopumā plānoti teju 13 miljoni eiro jeb 40% no simtgades nacionālo pasākumu programmai plānotā valsts finansējuma piecu gadu periodā. Līdzekļus proporcionāli skolēnu skaitam saņems izglītības iestāžu dibinātāji – pašvaldības, ministrijas, biedrības, nodibinājumi un komersanti, kas īsteno pamata un vidējās vispārējas un profesionālās izglītības programmas. Īpaša uzmanība iniciatīvas ietvaros tiks veltīta aktīvai iesaistei, piemēram, multimediāliem projektiem, interaktīvām darbnīcām, performancēm, kurās skolēni var kļūt par aktīviem dalībniekiem.
Izglītības pārvaldes metodiķe Inese Zuģicka stāstīja par priekšrocībām, ko skolēni var gūt, pateicoties dalībai dotajā projektā. Katra iestāde individuāli izvērtē, kādi būs tie pasākumi Latvijas simtgadei, ko viņi rīkos. Svarīga šajā projektā ir bērnu līdzdarbība, jo tas ir pateicīgs formāts, lai uzrunātu bērnus un veidotu stiprāku viņu valstisko apziņu.
Projekts “Atbalsts izglītojamo individuālo spēju attīstībai” dot iespēju stiprākajiem skolēniem attīstīt un pilnveidot savas sadarbības un pētnieciskās prasmes, strādājot komandās, kā arī risināt dažādus problēmjautājumus. Šiem skolēniem tiek piedāvāta dalība arī dažādās ekskursijās. Karjeras izglītības programmā ar bērniem strādā karjeras konsultanti, palīdzot tiem apjaust potenciālas nākotnes profesijas specifiku. Savukārt projektā “Pumpurs”, kas ir atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai, plānotās dalības mērķis ir veicināt ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu.
Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska pateicās pedagogiem un skolu vadībai par lielisko izglītības iestāžu fizisko vidi, kā arī par skolēnu sagatavošanu mācību olimpiādēm un audzēkņu augstajiem sasniegumiem. Tāpat viņa pateicās eksakto priekšmetu pedagogiem. Skolēnu rezultāti šo priekšmetu centralizētajos eksāmenos valstī ir ļoti augstā līmenī. Tāpat Izglītības pārvaldes vadītāja mudināja neaizmirst un pieteikties novada pašvaldības stipendijām studējošajiem augstskolās.
Izglītības iestāžu vadītāju tikšanās gaitā aktīvas diskusijas raisījās par valsts olimpiāžu uzvarētāju apbalvošanu ar naudas balvām, kurām, pēc izglītības iestāžu vadītāju domām, jāpienākas ne vien augstākos procentus ieguvušajiem, bet gan visiem, kuriem uzrādīti labi rezultāti, tādā veidā stimulējot bērnus mācīties un piedalīties olimpiādēs arī turpmāk. Diemžēl pēc izglītības iestāžu vadītāju domām finansējums no novada budžeta šim mērķim ir nepietiekošs, tādēļ vairāku skolu vadītāji izlēma griezties pie novada domes deputātiem ar lūgumu izskatīt šo jautājumu un piešķirt olimpiāžu uzvarētājiem lielākas naudas balvas.
Šajā mācību gadā ierasto valsts olimpiāžu sarakstā vairs nebūs mājturības un krievu valodas olimpiādes, savukārt olimpiāde vēsturē vidusskolām no šī mācību gada būs pieejama tiešsaistē. No šī mācību gada novada skolās mainīsies olimpiāžu organizēšanas kārtība. No katras skolas tiks izvirzīta viena persona, kas būs atbildīga par visām olimpiādēm. Šīs personas tiks reģistrētas un saņems visu tām nepieciešamo un aktuālo informāciju uz norādītajiem e-pastiem.
2018./2019. mācību gadā vispārējā izglītībā valsts pārbaudes darbus kā ierasts plānots organizēt:
3. un 6. klases diagnosticējošo darbu norisi 2019. gada februārī – martā;
visu svešvalodu centralizēto eksāmenu norisi 2019. gada martā;
centralizēto eksāmenu un eksāmenu norisi par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi 2019. gada maijā – jūnijā;
11. klases diagnosticējošo darbu fizikā un ķīmijā norisi – 2019. gada aprīlī.
Lai optimizētu centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanu, 2018./2019. mācību gadā plānots fizikas un latviešu valodas centralizēto eksāmenu darbu atsevišķu daļu vērtēšanu organizēt tiešsaistē.
Nedaudz skumjāks prāts izglītības iestāžu vadītājiem bija, skatot diagrammu par centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā, kas pēdējo gadu laikā ir noslīdējuši.
“Ja mēs pārejam uz mācībām latviešu valodā vidusskolās, mums skolēns, kas pabeidz 9. klasi, ir jāsagatavo tam. Tāpēc jācenšas, lai bērns mācās latviski, jau sākot no sākumskolas klasēm. Pedagoģiskās padomes sēdēs iesaku paanalizēt, cik daudz skolotājs izmanto latviešu valodu savās mācību stundās. Arī pasākumos bērniem jārunā latviešu valodā”, tā J. Zarakovska.
Iepriecinoša ziņa pedagogiem ir tā, ka jau šomēnes minimālā alga par likmi sastādīs 710 eiro līdzšinējo 680 eiro vietā. Papildus finansējums algu palielināšanai šogad valstī būs 6 miljoni eiro, nākamgad – 17,5 miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka, sastādot nākamā gada budžetu, skolotāju algas būs viena no ministrijas prioritātēm. Papildus pieņemti izglītības kvalitātes kritēriji, un, ja skolas nespēs tos pildīt, tās nevarēs saņemt valsts finansējumu.
Viens no kritērijiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs – izglītības kvalitātes rādītājus. Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020. gada 1.janvāra līdz 2024. gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām – vismaz 50%, savukārt turpmāk – vismaz 60%.
