Novada izglītības iestāžu folkloras kopas pulcējās Raiņa mājā Berķenelē uz vakarēšanu. Folkloras kopu vakarēšanas mērķis ir dziedāšanas prasmju pilnveidošana un dziedātvēlmes veicināšana bērnu un jauniešu vidē, rosinot daudzveidīgu un vietējās tradīcijās sakņotu tautasdziesmu repertuāra apgūšanu un pielietošanu mūsdienās. Vakarēšanas galvenais uzdevums ir pilnveidot folkloras kopas dalībnieku individualitāti un muzikalitāti.
Folkloras kopas darbojas trijās novada izglītības iestādēs, un tās ir – Naujenes pamatskolas folkloras kopa “Mazā Rūžeņa” (vad. Inga Zeile), Vaboles vidusskolas folkloras kopa “Kanči” (vad. Elga Kursiša) un Špoģu vidusskolas folkloras kopa (vad. Marija Umbraško).
Folkloras kopu darbības pamatā ir tautas tradīciju izzināšana, apgūšana un tālāka popularizēšana. Kopu dalībnieki ģērbjas latviešu tautas tērpos un spēlē kokles, stabules un cītaru, kas labi iederas pavadījuma mūzikai, kā arī jaunākas cilmes instrumentus – akordeonus, vijoles un bungas.
Vakarēšana iesākās ar folkloras kopu sasveicināšanos, kuras laikā katra kopa nodziedāja vienu dziesmu. Pēcāk tika organizēta meistarklase, kuras laikā bērni dziedāja un gāja rotaļās. Meistarklasi vadīja Daugavpils novada Kultūras centra folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja Anna Briška.
Pagājušā gadsimta pirmajā pusē rotaļas bija organiska ballīšu jeb tā saucamo “večerinku” sastāvdaļa, kad muzikantu atpūtas brīži tika aizpildīti, ejot rotaļās. Šodien bez tām neizpaliek arī neviena tradicionālā folkloras kopu tikšanās.
Ikviena rotaļa tika pavadīta ar prieku un azartu, tās laikā izjusta sadarbības burvība un improvizācijas iespējas. Rotaļnieki vienlaikus dziedāja, kustējās, sarunājās un iejutās kādā lomā.
Naujenes pamatskolas folkloras kopu šogad uz vakarēšanu pavadīja skolotāja Zinaīda Pauliņa, kas atzīst, ka folkloras kopa savā darbībā galvenokārt izmanto Latgales novada folkloras materiālus. Dziesma palīdz izzināt un izkopt senču tradīcijas, savukārt kopas dalībnieki ne tikai dzied, dejo un iet rotaļās, bet arī aizrautīgi muzicē. Folkloras kopa “Mazā Rūžeņa” Naujenes pamatskolā darbojas četrus gadus, un skolotāja Zinaīda Pauliņa dalījās savos novērojumos: “Viņiem patīk sanākt kopā, dziedāt dziesmas latgaliski un muzicēt. Latviski un latgaliski labprāt dzied arī bērni, kas nāk no krievvalodīgajām ģimenēm. Viņiem ir liela vēlēšanās celt saulītē latgaliešu tradīcijas, tērpties latgaliešu tautas tērpos”. Ja iesākumā folkloras kopā darbojās vien seši skolēni, tagad to pulks ir izaudzis līdz apaļam divdesmitniekam. Kopa labprāt brauc koncertēt uz citām pilsētām. Skolotāja stāsta, ka pirms kāda laika folkloras kopa piedalījās folkloras kopu sadziedāšanās pasākumā, kas notika Krāslavā, bet pirms tam ciemojās arī Rīgā. “Mazā Rūžeņa” dalībnieki spēlē akordeonu, cītaru, stabules, sitamos instrumentus un vijoli. Vairāki skolēni spēli uz dotajiem instrumentiem apguvuši pašmācības ceļā.
Špoģu vidusskolas folkloras kopai ir senākas tradīcijas, tā pastāv jau 11 gadus. Skolotāja un kopas vadītāja Marija Umbraško stāsta, ka dzied un muzicē 10 skolēni, taču vēlēšanās darboties kopā ir daudz vairāk bērniem. “Folklora ir diezgan jautra lieta, mēs ļaujam bērniem izpausties. Lai darbotos tajā, nav obligāti akadēmiski apgūt dziedāšanas mākslu. Talantīgi bērni visu paspēj un visur grib piedalīties”. Skolotāja uzskata, ka dziedāšana folkloras kopā mudina skolēnus mācīties spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Meitenes mācās spēlēt stabules, kā arī apgūst vijoļspēli pie vijolnieces Ingas Zeiles.
Folkloras kopu dalībnieki ir dzīvespriecīgi, atraktīvi un radoši. Viņi tiekas, lai kopā dziedātu tautasdziesmas, spēlētu mūzikas instrumentus, dancotu dančus, ietu rotaļās vai vienkārši svinētu tautas tradicionālos svētkus. Ikvienas folkloras kopas dzīvi bagātina dalība kā pašmāju koncertos, tā arī viesošanās citos novados un pilsētās.
Izglītības pārvaldes interešu izglītības metodiķe Inese Zuģicka pauž cerību, ka izglītības iestāžu folkloras kopu vakarēšana novadā kļūs par jauku un ilggadēju tradīciju.
