23.novembrī Daugavpils novada domē notika informatīva sēde par apsaimniekošanas plānu izstrādes rezultātiem par Daugavpils novadā esošajiem ezeriem – Baltezeru, Mazo Kalupes, Koša, Sasaļu, Ļubastes, Riču, Sila, Luknas un Višķu. Šos ezerus, Daugavpils novada domes uzdevumā, izzināja SIA “Vides risinājumu institūta” pētnieku grupa, lai izstrādātu ilgtspējīgu ezeru apsaimniekošanas stratēģiju, ko pašvaldība savukārt vēlāk iestrādās Ezeru apsaimniekošanas plānā.
Par iegūtajiem rezultātiem un zinātniskajiem datiem tikšanās reizē pastāstīja SIA “Vides risinājumu institūta” galvenais pētnieks Matīss Žagars. Pasūtījuma mērķis bija veikt hidrobioloģisko ekosistēmas novērtēšanu un zivju izpēti, izstrādāt ezeru un zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus katram ezeram, kā arī sagatavot rekomendācijas ezeru apsaimniekošanai un situācijas uzlabošanai. “Ūdens kvalitātes noteikšanā tika vērtēta zooplanktona, zoobentosa un ūdens augu klātbūtne, kas ir zivju barības bāze. Vasarā šajos ezeros veicām zveju, lai gūtu vispārēju priekšstatu par zivju sabiedrības sastāvu un zivsaimniecisko stāvokli. Tāpat tika pētīta zivju barošanās un vecuma struktūra, lai saprastu, vai zivs konkrētā ezerā spēj izaugt līdz noteiktam zivsaimniecībā izmantojamam lielumam,” skaidroja galvenais pētnieks M. Žagars, kurš turpinājumā iepazīstināja ar katra izpētītā ezera raksturīgākajām īpatnībām.
Mazajam Kalupes ezeram piemīt Latvijai raksturīga aina, ezerā dominējot raudām un asariem. “Mūsu bāzē ir dati par 40 Latvijas ezeriem – uz to fona, M.Kalupes ir klasisks Latvijas ezers. Šajā ezerā lielās zivis beidzas pie 28 cm atzīmes, lai gan Latvijā ir lielās zivis līdz 43 cm. Tas norāda uz cilvēku spiedienu uz lielajiem īpatņiem. Diemžēl, malu zveja Latvijā ir kā nacionālais sporta veids. Jo nomaļāks ezers, jo mazāk inspektoru un aktīvāki malu zvejnieki. Kā labu piemēru varu nosaukt Alūksnes ezeru, kur uz 1500 ha ir pieci inspektori. Tipiski lauku apvidos ir viens inspektors uz 20 ezeriem,” norāda M.Žagars. Viņš iesaka šo ezeru apsaimniekot kopā ar Lielo Kalupes ezeru, jo tie ir savā starpā savienoti un tajos notiek zivju migrācija. Līdzīga situācija ir arī Sila ezeram Skrudalienas pagastā un Sasaļu ezeram Sventes pagastā, kuri tika novērtēti kā ezeri ar potenciālu, lai gan šī brīža situācija varētu būt labāka un malu zvejniecības ietekme mazāka.
Baltezers Vaboles pagastā ir ļoti dzidrs un skaists ezers, bet ar nabadzīgu zivju populāciju. Tajā mīt daudz plaužu, mazāk asaru, lai gan tā viņiem ir ideāli piemērota vide. Pētnieks skaidro, ka Baltezers ir mazproduktīva sistēma, bet to ir vērts sargāt, jo tam ir liels tūrisma potenciāls tā vizuālā skaistuma dēļ.
Pētnieks stāsta, ka izteikti liels cilvēku spiediens ir uz Koša ezeru Līksnas pagastā, kas turklāt ir diez gan ziedošs un ir ar vissliktāko ekoloģisko un zivsaimniecisko stāvokli. Šajā ezerā dominē sudrabkarūsas, kas ir unikāls gadījums Latvijā. Jāatzīmē, ka sudrabkarūsa ir Latvijā invazīva suga, kas rada ūdens saduļķošanos. Spīdoša situācija nav arī Līksnas pagasta Ļūbastes ezeram. “Par šo ezeru ir liels jautājums, vai tajā vispār ir vērts veikt kādas būtiskas apsaimniekošanas manipulācijas, jo tas ir dabas liegums putniem un iedzīvotājiem ļoti grūti pieejams. Tas ir zivīm nabadzīgs ezers – tajā varēja nozvejot tikai mazas sudrabkarūsiņas un ārkārtīgi lielā apjomā invazīvo sugu rotani. Faktiski, rotans ir vienīgais, kas var izdzīvot šādos ezera apstākļos.” Pētnieks skaidro, ka rotans ir visu ūdeņu bieds, jo ikvienā ūdenstilpnē, kur ir vērojama šī zivs populācija, izzūd viss dzīvais, ieskaitot gliemežus, dēles, vardes un zivis. Šo sugu nevar apkarot, tāpēc Ļūbastes ezeru piemērotāk būtu veidot kā dabas taku pastaigu vietu vai ierīkot putnu novērošanas torni.
Kā labāko piemēru, pētnieki minēja Višķu un Luknas ezeru. Višķu ezers ir pārliecinoši bagātākais novada ezers, tāpēc tas varētu būt prioritāšu augšgalā, veidojot novada apsaimniekošanas plānu. Tajā var sastapt lielus līņus, plaužus, raudas. Višķu ezers ir ceturtajā vietā Latvijā pēc asaru daudzuma. Lai gan spiediens no cilvēkiem ir jūtams, tas nav dramatisks. Luknas ezerā situācija ir nedaudz sliktāka, tomēr arī tas kopumā tiek vērtēts kā produktīvs un bagāts. Eksperti iesaka šos ezerus apsaimniekot vienoti, jo tie ir savā starpā savienoti un arī starp šiem ezeriem notiek zivju migrācija.
Vērtējot datus par Riča ezeru Demenes pagastā, pētnieku grupa konstatējusi, ka ezers pēc ekosistēmas ir līdzīgs Baltezeram, lai gan potenciāli tas varētu būt zivīm ļoti bagāts ezers. “Šim ezeram ir milzīgs potenciāls. Diemžēl jāatzīst, ka šo ezeru nav vērts apsaimniekot, ja nenotiek sadarbība ar Baltkrievijas pusi. Nav vērts laist ezerā zandartus par valsts naudu, lai baltkrievu kaimiņš tos izvārītu zupā. Jāsaprot, ka tā tūrisma potenciālam traucē arī atrašanās pierobežas joslā un tas, ka makšķerniekam visu laiku jādomā, lai nešķērsotu valsts robežu. Vienīgais risinājums varētu būt kopīgi pārrobežu sadarbības projekti ar Baltkrieviju, pretējā gadījumā, veiktie pasākumi ir bezjēdzīgi,” reālo ainu iezīmē M.Žagars.
Izdarot kopējos secinājumus par Daugavpils novada ezeriem, SIA “Vides risinājumu institūts” uzskata, ka ezeru kopējā ekoloģiskā sistēma ir vērtējama kā vidēja/laba, zivju sabiedrība ir vidēji labā/vidējā stāvoklī. Tāpat norādīts, ka ezeriem izteikti trūkst tūrisma infrastruktūras, jo tikai atsevišķiem ezeriem ir piebraucamās un laivu nolaišanas vietas. “Jāsaprot, ka makšķernieki ir maksātspējīga publika. Alūksnes piemērs rāda, ka uz turieni dodas no visas Latvijas, jo ezerā ir noķeramas lielas zivis. Arī uz Višķu ezeru dosies, ja tajā varēs noķert lielu zandartu, tomēr tur ir tikai viena peldvieta, kas ir par maz,” iesaka pētnieks. Pētnieki arī norāda, ka radies iespaids, ka malu zvejniecība novadā ir fragmentāra, bet regulāra. Domājot par licencēto makšķerēšu, pētnieki skaidro, ka tam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Lai to ieviestu, ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru un jābūt bagātam zivju resursam, lai makšķernieks redzētu, par ko tiek maksāts. M.Žagars uzskata, ka apsaimniekošanai jābūt sistemātiskai un uzslavē, ka Daugavpils novads ir viena no retajām pašvaldībām, kurā ir atsevišķa Dabas resursu nodaļa, kuras viens no uzdevumiem ir ezeru apsaimniekošanas un attīstības jautājumi.
Jāatzīmē, ka apsaimniekošanas plāna izstrāde turpināsies līdz 10.decembrim un līdz tam tas ir atvērts dažādiem priekšlikumiem gan no pagastu pārvalžu, ezeru krastu īpašnieku, biedrību, vietējo iedzīvotāju un citu interesentu puses.
