Iestājoties pavasarim, Latvijas mežos un pļavās nereti paveras skumīga aina ar stihiskām atkritumu izgāztuvēm, kas norada kaitējumu gan dabai, gan padara nepievilcīgu apkārtējo vidi. Šī problēma aktuāla arī Daugavpils novada teritorijā. Gatavojoties Lielās talkas akcijai, arvien biežāk tiek runāts par to, ka kamēr viena sabiedrības daļa jūt atbildību par vides tīrību, citi turpina rīkoties neapzinīgi un neiesaistīties atkritumu apsaimniekošanā. Īpaši sāpīgs jautājums ir dārzkopības sabiedrības kooperatīvu īpašnieku nevēlēšanās risināt jautājumu par atkritumu izvešanu, kā rezultātā vasarnīcu teritorijās ir sastopami atkritumu kalni.
Daugavpils novada pašvaldība aicina visus 27. aprīlī piedalīties Lielajā talkā. Lūdzam vērst uzmanību, ka dažos pagastos, piemēram, Skrudalienā, Biķerniekos un Medumos talkas noritēs jau 13.aprīlī, tāpēc lūgums interesēties savās pagastu pārvaldēs, kurās vietās un cikos tās tiks organizētas, kā arī par iespēju tajās piedalīties. Tāpat aicinām iedzīvotājus būt aktīviem un pieteikt savas talkošanas vietas interneta vietnē www.talkas.lv. Lielajā talkā iedzīvotāji var ne tikai savākt atkritumus, bet arī darīt citus labus darbus – ierīkot skaistas puķu dobes, sakārtot māju pagalmus, izgatavot putnu būrīšus utml.
Šogad Lielās talkas organizatori ieviesuši jauninājumu, aicinot ne tikai vākt, bet vienlaicīgi šķirot atkritumus. Zilie maisi būs paredzēti šķirojamiem, bet baltie – nešķirojamiem atkritumiem. Daugavpils novada Lielās talkas koordinatore Jolanta Bāra stāsta, ka šķirojams atkritums, kas jāvieto zilajā maisā, ir plastmasa, papīrs, žurnāli, kartons, stikls, skārda bundžiņas, skārdenes un dzērienu pakas. Savukārt nešķirojams atkritums ir apģērbs, sulu pakas un cita veida izstrādājumi. Jolanta Bāra īpaši akcentē, ka maisos nav jāvieto kompostējamie atkritumi, piemēram, pērnās lapas, kuras nav vajadzības vest uz atkritumu poligonu un deponēt.
Pašvaldība aicina šķirot atkritumus ne tikai Lielajā talkā, bet darīt to arī ikdienā. Dalīto atkritumu vākšanas nolūkam pagastos ir pieejami specializētie konteineri, kurus var atpazīt pēc krāsām. Kā stāsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “SIA AADSO” projekta asistents Kaspars Zalāns, šobrīd SIA “AADSO” novadā apkalpo Kalkūnes, Biķernieku un Līksnas pagastu. Nupat domes sēdē pieņemts lēmums par atkritumu apsaimniekotāja maiņu arī Laucesas pagastā. Lai gan šajos pagastos ir pieejami konteineri šķirošanai, šobrīd uzslavēt var tikai līksniešus. Diemžēl citur ar šo lietu nesekmējas un vairums iedzīvotāju vēl nav gatavi mainīt savus paradumus.
Jāatzīmē, ka šķirojamos un lielgabarīta atkritumus bez maksas ir iespējams nodot arī Liginišķu atkritumu savākšanas punktā Daugavpilī. “Ikvienam cilvēkam jebkurā dienā no plkst.8:00 līdz 19:00 ir iespēja uz šo laukumu atvest dažāda veida nolietotas preces, kuras ir racionālāk izmest šajā laukumā un atdot operatoram, lai tās nonāktu tālākajā pārstrādē. Par velti šeit ir nododamas lielgabarīta preces – gultas, skapji, mēbeles, arī nolietota elektrotehnika. Ir vērts atzīmēt, ka šeit pieņem arī vieglo automašīnu riepu vienu komplektu, uzrādot automašīnas tehnisko pasi. Tāpat tiek pieņemtas tādas lietas, kuras ir derīgas pārstrādei – caurspīdīgais un krāsainais stikls, metāla un skārda iepakojums, PET iepakojums, papīrs, kartons, kā arī tādas videi bīstamas lietas, kā luminiscentās spuldzes, akumulatori, baterijas,” skaidro K.Zalāns. Šie atkritumi tālāk tiek vesti uz poligonu Demenē un tiek pārdoti komersantiem, kuri specializējas otrreizējo izejvielu pārstrādē.
Pavasarim raksturīga vēl kāda sabiedrībā dziļi iesakņojusies sērga – kūlas dedzināšana. Kā liecina VUGD pieejamā statistika, pērn novadā konstatēti 111 kūlas ugunsgrēki, degot milzīgām platībām, kas novadu ierindo neglaimojošās statistikas topa virsotnē starp citām Latvijas pašvaldībām. “Te var redzēt milzīgās platībās nodegušu teritoriju, kurā vēl pagājušajā nedēļā lidinājās putniņi un mēģināja ligzdot,” uz melno zemi Kalkūnes pagasta teritorijā gar ceļu starp Daugavgrīvas cietumu un dzelzceļa pārbrauktuvi, norāda Jolanta Bāra. “Kāds labdaris nodedzinājis lielās platībās palienes pļavas un tīrumus. Tas ir zaudējums lauksaimniekam, jo viņš nevarēs saņemt subsīdijas un viņam ir sabojāti skābsiena ruļļi, kas bija domāti mājdzīvnieku barošanai. Aicinu domāt par tiem saimniekiem un dzīvniekiem, kuriem jūs nodarāt postu. Lūdzam nenodarboties ar savas zemes dedzināšanu!”
Kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma rīcība. Dedzinot pērno zāli, zeme nepaliek auglīgāka un neapsaimniekotās teritorijas – sakoptākas.
