Ar Vasarsvētku dievkalpojumu Jezupovas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā aizsākās Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava 2018”. Ar Daugavpils novada domes vadības līdzdalību, Svētajā misē tika aizlūgts par pašvaldības un visas Latvijas ļaužu labklājību un mieru.
Ar Vasarsvētkiem atbilstoši skaidru un siltu laiku, festivāls tika atklāts un ieskandināts svētku galvenajā norises vietā – Naujenes pagasta Slutišķu sādžā. Skatītājus sveica pasākuma vadītāji Andris Baltacis un Zanda Mankopa, festivāla atklāšanai vārdu dodot Daugavpils novada domes priekšsēdētājai Janīnai Jalinskai un goda viesim, LR Zemkopības ministram Jānim Dūklavam.
Festivāls “Augšdaugava” ar devīzi “Simtiem loku izlocīju” šogad atzīmēja 21 gadadienu, jau otro gadu desmitu atgādinot, cik svarīgi savulaik tautai bija nosargāt Augšdaugavas aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī saglabāt šai vietai raksturīgo kultūras mantojuma un tradīciju daudzveidību.
Ar spilgtām norisēm visas dienas garumā Slutišķu vecticībnieku un Latgales sētā noritēja krāšņi koncerti. Dienas koncertos un Lielkoncertā piedalījās gan mūsdienu, gan tautas deju kolektīvi no Daugavpils novada, kaimiņvalsts Lietuvas, arī no Alūksnes, Daugavpils, Dobeles, Ērgļiem, Indras, Rīgas un Usmas.
Festivāla īpašā vērtība ir dažādo kultūru vienojums. Ar slāvu kultūrai raksturīgām dejām priecēja pieci deju kolektīvi. Īpaši unikālus priekšnesumus sniedza Latvijas vienīgais krievu folkloras studijas ansamblis “Iļjinskaja pjatņica”, kas popularizē Latgales vecticībnieku materiālo un garīgo kultūru, izpilda autentiskus dziedājumus un horeogrāfiju.
Slutišķu vecticībnieku lauku sētā atklāta tika Naujenes Novadpētniecības muzeja izstāde “Kaimiņu stāsts. Jaunā sādža”. Izstāde un muzeja speciālistu veiktā zinātniskā ekspedīcija Nīcgales pagasta Jaunajā sādžā veikta sadarbībā ar vietējo novadpētnieci, vecticībnieku kopienas pārstāvi Anfisu Smagari. “Es pati nāku no Jaunās sādžas, mūsu dzimta to apdzīvo jau 300 gadu. Šobrīd sādžā ir palikušas 6 mājas. Pēc vecā plāna, agrāk tajā atradās 69 mājas. Interesanti, ka savulaik 5 vecticībnieki sargāja prezidentu Čaksti un, pabeidzot dienestu Latvijas armijā, viņiem tika piešķirtas tiesības saņemt Lāčplēša ordeni vai iegūt zemi. Viņi izvēlējās zemi, tāpēc viņiem piešķīra zemes gabalus tā saucamajās latviešu teritorijās. Tāpēc 5 vecticībnieku ģimenēm pieder zeme Nīcgales muiža ciemā,” pastāstīja A.Smagare.
Naujenes Novadpētniecības muzejs kā dāvinājumu no Jaunās sādžas iedzīvotājiem kopumā saņēmis 29 priekšmetus, kas krāšņi papildinās darbarīku un tekstīliju kolekcijas. “Es esmu kapu pārzine, tāpēc man bija zināmi šeit apbedīto iedzīvotāju radinieku telefona numuri. Es viņus apzvanīju, lūdzot, lai viņi dāvina muzejam dažādas ģimenē esošās vecticībnieku kultūrai raksturīgās relikvijas. Mūsu sādžai pāri gājis arī Pirmais pasaules karš, tāpēc šeit ir arī karavīru kapi. Ar mūsu bibliotekāres vadītājas Rutas Bogdanovas palīdzību, noskaidrojām, ka šeit savā laikā uzturējās arī krievu dzejnieks Nikolajs Gumiļovs. Cilvēki ļoti atbalstīja mūsu iniciatīvu, izrādīja interesi. Es viņiem teicu, ka mēs nomirsim, bet ar šīm vēstures liecībām tiks saglabāta piemiņa par šiem laikiem un notikumiem. Centos arī pārliecināt dāvināt priekšmetus, lai nākamās paaudzes pēc mūsu nāves tās neiznīcina, kā savulaik mēs nenovērtējām un nesaglabājām ģimenes senlietas,” izstādes atklāšanas aizkulises atklāja Smagares kundze.
Ģimenes vērtības bija aplūkojamas arī izstādē “Manas ģimenes pagātne – daļa no manis”, kas veidota projekta “FuturLv” ietvaros, kas 2017. gadā īstenots ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu un Daugavpils novada Kultūras pārvaldes līdzfinansējumu. Projektā piedalījās 15 jaunieši no Daugavpils novada un pilsētas, kuri tika aicināti atrast kādu īpašu priekšmetu, kas bijis nozīmīgs viņu dzimtai. Ar amatnieci I.Podiņu un mākslinieci S.Kukli tika darinātas auduma somas, uz kurām tika attēloti simboliski šo priekšmetu atveidojumi.
Tikmēr Vaboles, Līksnas, Dubnas, Ambeļu un novada Kultūras centra “Vārpa” amatierteātri spraigā sacensību Dziesmu duelī izspēlēja un izdziedāja iemīļotās latviešu dziesmas.
Pasākuma apmeklētāji varēja ieskandināt Augšdaugavas lokus ar skanīgāko saucienu. Par skaļāko balsi tika apbalvots Edgars Vaiders, kurš bija skanīgākais, saucot “Heijā, Likteņupe!”.
Azartiskākie varēja piedalīties arī aizraujošās spilvenu cīņās, savukārt mazie apmeklētāji, pārvarot simts izziņas soļus Daugavas lokus, varēja pārbaudīt savas spējas, gūt iespaidus un mācīties. Paralēli tam noritēja tautas sporta sacensības, vides izglītības aktivitātes ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo administrāciju, radošās darbnīcas ar Daugavpils novada muzejiem, kā arī plašs amatnieku un lauku labumu tirdziņš. Tā, piemēram, Z/S Līdumi īpašniece Gunta Some piedāvāja bišu produktus, jaunos ziedputekšņus, kā arī koka amatniecības izstrādājumus un latviešu spēka zīmes. Otro reizi festivālā tirgojās arī mājražotāja Valentīna Čapule no p/s Smaidoņi, kuras sietie sieri ar dažādām garšvielām tika iztirgoti līdz pēdējam gabaliņam.
Pēcpusdienā Daugavas krastā sapulcējās kupls atbalstītāju pulks, lai sagaidītu Vislatvijas ūdenstūristu saieta “Lielais plosts” dalībniekus. Laivu brauciens “100 laivas Latvijai” vijās Daugavas posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem, laivotājiem piedāvājot komandu sacensības “Laivu raksti”, dažādas aktivitātes gan uz ūdens, gan kontrolpunktos krastā. “Laiks un kompānija bija fantastiski, paldies visiem, kas piedalījās un palīdzēja šo pasākumu noorganizēt. Brauciena laikā mēs veidojām latvju rakstus, rakstījām novēlējumus Latvijai un pasākuma nagla bija ar simts laivām izveidot rakstu “Latvijai – 100”, kas mums arī izdevās!” gandarījumu neslēpa Sporta klubs “Beibuks” vadītājs Ilmārs Lociks.
Laivotāji atzina, ka brauciens bija interesants un īpaši patīkama bija zupas pauze Lielbornes muižā, ar kuru cienāja Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība “Kaimiņi”. Tas bija patīkams pārsteigums arī Lielbornes muižas īpašniekiem Norai Poišai un Mārtiņam Stankevičam, kuri braucienā devās ar savu atvasīti. “Bija ļoti grūti, laiva neslīdēja uz priekšu, lai gan likās, ka esam sportiski un ļoti labi mākam laivot. Bez patriotisma līdz šejienei netiktu,” smējās Nora, gandarīta par paveikto.
Festivāls noslēdzās ar lielkoncertu, kura īpašie viesi bija dziedātājs Nikolajs Puzikovs un grupa “Baltie lāči”.
Festivāls “Augšdaugava” nākamreiz skanēs 2020. gadā, kad viesus jau atkal aicinās pulcēties Slutišķu sādžā, lai baudītu Daugavas mūžīgo tecējumu, krāšņo kultūras daudzveidību un Latvija soļos tās otrajā simtgadē.