Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi Daugavpils novadā notika divas dienas pēc kārtas, 8. septembrī pulcējot līksniešus un viesus pasākumā “Pirmās bites”. Šogad kultūras mantojuma dienās tika pieminēti seni, bet ļoti nozīmīgi vēsturiskie notikumi, par kuriem nedrīkstam aizmirst arī šodien. Pirmajā dienā tika izcelta vecā Līksnas baznīca un ar to saistītās personālijas – priesteri Jozefs Akilevičs un Tomašs Kosovskis, kā arī grāfi Plāteri -Zībergi. Līksnas mācītājmuižā ir sarakstītas un tulkotas latgaliešu valodā daudzas lūgšanu grāmatas, kā arī sarakstīta pirmā laicīgā satura grāmata latgaliešu valodā par bišu audzēšanu. Kā bilst Kultūras pārvaldes Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne, Līksnas pagasta pārvalde un Špoģu Mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Daugavpils novada Kultūras pārvaldi īstenoja ieceri – sakopt senās ēkas teritoriju, uzstādīt informatīvos stendus un apgleznot logus. Pēc lielā ieguldītā darba priecāties par padarīto un kaldināt jaunus plānus ieradās kupls kultūras mantojuma cienītāju pulks. Ievadvārdus teica Līksnas Romas katoļu draudzes priesteris Jānis Smirnovs, ieskatu vēsturiskajos notikumos sniedza vēsturnieks Romualds Gadzāns, savukārt Lirisku noti ienesa Līksnas draudzes kora solistes, bet skolēni bija sagatavojuši īpaši šim notikumam izvēlētas dzejas rindas. Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne un Līksnas pagasta vadītāja Biruta Ozoliņa mudināja līksniešus arī turpmāk ar cieņu un bijību izturēties pret senām vēsturiskām ēkām, kopt un sargāt apkārtējo vidi, kā arī lepoties ar sava novada neatkārtojamo kultūras mantojumu.
9. septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienas pirmo reizi tika svinētas Ēģiptes miestā (Medumu pagastā), pieminot vecās luterāņu baznīcas ziedu laikus, traktu Sanktpēterburga-Varšava, 1. pasaules kara notikumus, ģenerāli Andreju Auzānu, mācītāju Oskaru Svensonu un viņa audzēkni Jāni Pliekšānu (Raini). Pasākuma “Vai Ēģiptē sākas Latvija?” laikā notika lietuviešu un latviešu sadziedāšanās, kurā piedalījās Zarasu pilsētas kultūras centra folkloras kopa “Čir vir virai” un Daugavpils novada folkloras kopa “Dyrbyny”. Visi klātesošie varēja redzēt gada laikā paveiktos kapsētas sakopšanas darbu un baznīcas jumta remonta rezultātus, ko, neskatoties uz šīs vasaras ne īpaši labvēlīgajiem laikapstākļiem, spēja paveikt Medumu pagasta pārvalde un Daugavpils novada Kultūras pārvalde sadarbībā ar biedrībām “CALCUNA” un “No sakoptas vides līdz sakoptai dvēselei”.
Kultūras pārvaldes Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne: Šogad mēs īpaši izcēlām šīs cilvēku atmiņās zudušās vietas un cildinājām cilvēkus, kas nesuši tām neatsveramu ieguldījumu. Mums ir ļoti liels prieks, ka šogad Daugavpils novadā tika izvēlētas tieši šīs vietas. Vakar tās notika Līksnas priestera muižā un šodien – Ēgiptē. Ēgipte ir lieliska vieta, kas, pirmkārt, piesaista ar savu nosaukumu. Ir uzsākti dažādi pētījumi par šo tēmu. Te vienmēr bija apdzīvota teritorija, ar lielu pasta stacijas ēku, vēlāk, jau Latvijas brīvvalsts laikos, te darbojies ģenerālis Andrejs Auzāns. Viņš bija izvēlējies šo vietu, lai turpinātu attīstīt savu saimniecību. Pateicoties viņam, tika uzcelta Medumu skolas ēka, pagastnams un pilnīgi renovēta arī šī Ēgiptes baznīca. Es domāju, ka ir vērts šos dižos cilvēkus un darbus, kas te veikti, sumināt un atcerēties. Ja mēs atklājam šīs vietas un sākam tās pētīt, gribas, lai par to uzzina arī citi cilvēki, jo atmiņa ir svarīga. Ir teiciens “kas nezina pagātni, tam nākotnes ceļi ir ciet”. Arī tas uzreiz mudina iesaistīt lielāku cilvēku skaitu šo vietu sakopšanā un vērtību saglabāšanā. Ja māja vai ēka stāv pamesta, nevienam nezināma, arī informācija par to netiek nodota tālāk. Jebkura sakopta vide rada daudz jaunu ideju, ko un kā var darīt tālāk, izmantojot vēsturiskus faktus jaunām, interesantām lietām”.
Klātesot muzikantiem no Zarasiem un novada folkloras kopai, izdevās īstenot ideju par kopīgu sadziedāšanos, tādējādi izceļot katras puses muzicēšanas tradīcijas. Kā pastāstīja Brigita Madelāne, par Ēģiptes miestiņu interesējas ne tikai cilvēki no Daugavpils novada, bet arī kultūrvēsturnieki, novadpētnieki un kultūras darbinieki no Zarasu kultūras centra. Pēdējā gada laikā notika abpusēji pētījumi. Par daudzām ar šo vietu saistītām vēsturiskām liecībām zina stāstīt arī Zarasu pilsētas kultūras centra folkloras kopa “Čir vir virai” vadītājs Ģintaras Andrijauskas: “Vēsture netiek dalīta teritoriāli. Jo vairāk vēstures pie jums, jo vairāk tās ir pie mums, tā ir kopīga. Te ir ļoti skaista vieta. Kopīga vairākus gadu simtus bija Zarasu un Daugavpils novada vēsture. Tas nav tikai viens vēstures objekts, šī ir tikai neliela daļiņa no lielās puzles. Ja mēs noņemsim nost kaut vienu ķēdes gabaliņu, pārtūks visa ķēde. Zarasu novadā atrodas visiem pazīstamā Stelmuiža, kas celta baroka tradīcijās un arī vecākais koks Baltijā – Stelmuižas ozols. Tas ir kopīgs ceļš, un vēsturi varēsim saprast tikai tad, kad savienosim abas puses. Laika gaitā jau tāpat daudz tika pazaudēts, sevišķi tādēļ, ka te pāri gājis 1. pasaules karš un tā radītās sekas. Uzskatu, ka šīs vēstules pērles obligāti ir jāsaglabā. Esmu dzimis vietā, kas atrodas pāri šim ezeram un te jūtos kā vietējais. Atceros šo Ēģiptes baznīcu, kad tajā vēl atradās labības glabātuve. Tā sāka jukt, un vienmēr par to ļoti sāpēja sirds. Kad atvedu šurp ekskursijā draugus no Lietuvas, mudinu viņus ieskatīties šajā baznīcā, kamēr te tā vēl ir. Vēl nedaudz un šīs vietas var arī vairs nebūt. Tā ir ļoti interesanta. Vēsture stāsta, ka Lietuvas karalis Mindaugas tika kristīts neitrālā teritorijā starp Lietuvu un Livoniju un viņa kristības organizēja Daugavpils komturs Andreass fon Štīrlands. Ņemot vērā, ka karaliene Marta ir no Aglonas un papētot šo vēsturi, var atrast tiešām daudzas sakritības. Es nesaku, ka tieši šeit šie vēsturiskie notikumi norisinājās, taču ir liela varbūtība, ka tā bija. Ir interesanti uzzināt šos faktus gan jūsu, gan mūsu pusē. Jo vēsture vienmēr ir kopīga, atsevišķi tā nevar būt”.
Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne papildināja, ka šis gads Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Latvijā ir izsludināts kā vēsturisko notikumu vietu gads, un Daugavpils novads ir izvēlējies tieši šīs vietas, kurās atveras dažādu laiku un slāņu vēsturisko notikumu piesātinājums. “Es domāju, ka šogad, kā nevienu citu gadu, Kultūras mantojuma dienās varējām atklāt kultūras mantojuma pieminekļu īsto un arī apdraudēto daļu, jo Eiropas kultūras mantojuma dienas pirmsākumos nāca ar vēstījumu pievērst sabiedrības uzmanību tieši apdraudētajam kultūras mantojumam. Līksnā, kur ir šī mācītājmuiža, kuru varbūt sākotnēji iedzīvotāji ne īpaši uztvēra, uzskatot, ka tā dažādu iemeslu dēļ zaudējusi savu kultūrvēsturisko substanci. Bet, pateicoties mūsu darbiniecei Brigitai Madelānei, kas ļoti nesavtīgi rūpējas par šo mantojumu, patiešām atklājās daudzšķautņaina vecās baznīcas vēsture. Un tieši atmiņas par pašu baznīcu, tās nojaukšanu un jaunās baznīcas celtniecību ir palikušas daudzu līksniešu prātos. Pateicoties sadarbībai ar Špoģu Mūzikas un mākslas skolu un šai jau vairākkārt pielietotai metodikai – izdauzītos logus aizlikt ar gleznu imitācijām, Līksnas gadījumā ļoti labi izdevās. Es domāju, ka mēs arī šajā pasākumā iekustinājām vietējo sabiedrību, visi juta līdzi šai mājai un atcerējās notikumus. Radās skaista cerība, ka māja tiks glābta, jo tā atguvusi līksniešu mīlestību un uzticību. Runājot par Ēgiptes baznīcu un tās teritoriju, vēlos uzsvērt, ka pēc pirmā pamudinājuma Medumu pagasta pārvalde un tās vadītājs Nikolajs Poltavecs ļoti aktīvi atsaucās kopt šo vietu, domāt par to, kā to atsegt un parādīt, sakopt šo degradēto kapsētu, pētīt kapu vietas un atrast interesantus vēsturiskus kontekstus. Ar biedrības “CALCUNA” palīdzību tika uzstādīta arī informatīvā plāksne, kas vēsta par trim šīs vietas nozīmīgākajām vēsturiskajām šķautnēm – Pēterburgas – Varšavas traktu, Ēģiptes baznīcu un ģenerāļa Auzāna ieguldījumu šīs vietas attīstībā”, tā I. Mukāne.
