Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” jauktais koris Latgale šogad svin savu 55 gadu jubileju. Koris apvieno gan tā esošos, gan kādreizējos dziedātājus, kuri kaut mirklīti ir bijuši tā sastāvā kopš kora dibināšanas 1964. gada 8. februārī. Kad vairākos Republikas rajonos tika nodibināti skolotāju kori, savu dziesmu ceļu sāka arī koris “Latgale”, kas tolaik apvienoja rajona mūzikas skolotājus.
Koris savā pastāvēšanas laikā ir piedalījies visos Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, kā arī Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos Zviedrijā, Norvēģijā un Lietuvā. Skanīgi pārstāvējis Daugavpils novadu Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Bulgārijā, Slovākijā, Ukrainā, Polijā un Vācijā.
Pirmie kora diriģenti bija Marjans Margevičs, Gatis Ozoliņš, Skaidrīte Ērliha. 22 gadu garumā kora diriģente bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku goda virsdiriģente Terēzija Broka, bet 2001. gadā par kora diriģenti kļuva viņas audzēkne Anita Zarāne, kas kori vada vēl joprojām.
Anita atzīst, ka koris – tie nav tikai mēģinājumi un koncerti, tā ir vesela dzīve – ar saviem sapņiem, panākumiem, kritumiem un jaunām iecerēm.
Kora “Latgale” mākslinieciskā vadītāja Anita Zarāne: “vieta, kur viszaļākie bērzi, vieta, kur visdzidrākie ezeri, vieta, kur dzīvo visgodīgākie, visstrādīgākie, vissirsnīgākie cilvēki. Tāda ir mana Latgale, kurā es dzīvoju, tāds ir mūsu Daugavpils novads, kur nu jau 55 gadus mājvietu ir radis koris “Latgale”. Tāda ir mūsu mīļā “Vārpa”, šis koris un šī kora dziedātāji – visgodīgākie, vissirsnīgākie, vispatiesākie cilvēki, ar kuriem esmu sastapusies savā dzīvē”.
Aizrautība un dziedāšanas prieks pavada katru koristu, savukārt katra dziesma skan īpašās sirds notīs. Dziedāt korī ir gandarījums un laime. To apliecina arī paši dziedātāji. Dziedot korī “Latgale”, top skaidrs, ka vecums neuzliek nekādas robežas. Kori veido četras dziedošās paaudzes vecuma diapazonā no 15 līdz pat 85 gadiem. Arī paši koristi ir tik dažādi!
Kora “Latgale” dalībnieki Jānis Sniķeris un Vladislavs Okuņevs korī dzied jau otro gadu desmitu. Jānis jokojoties atzīst, ka, dziedot korī, var ilgāk saglabāt veselo saprātu, kā arī dziesma ļauj garīgi atpūsties un distancēties no ikdienas problēmām. Vladislavs savulaik ir gājis mūzikas skolā, un, lai arī mūzika nav kļuvusi par viņa profesiju, tieši dziedot, viņš paturpina savu ceļu mūzikā. Abi dziedātāji atzīst, ka grūti izteikt vārdos tās emocijas, kas viņus piepilda, dziedot korī. Jānis saka, ka tas ir īpašs dvēseles stāvoklis, savukārt Vladislavs papildina, ka dažbrīd tas ir dvēseles kliedziens. Šis kliedziens var raksturot dažādas sajūtas – gan prieku, gan bēdas. Jānis piemetina, ka dziedot, dvēselei paliek vieglāk.
Koristi ar patīkamām emocijām atminas ārzemju braucienus un, protams, Dziesmu svētkus, kas raisa īpašas sajūtas.
Koristēm Elgai Kursišai un Ritai Maskaļūnei ļoti patīk nākt uz mēģinājumiem. Rita atzīst, ka korī viņa satiek cilvēkus, kurus ikdienas dzīvē nemaz neiepazītu. “Korī dzied dažādu profesiju pārstāvji, kas nāk no dažādām pilsētām, novadiem. Arī mana kora biedrene Elga nāk no Daugavpils novada. Kur es gan citur viņu būtu iepazinusi!”, tā Rita.
Elga atzīst, ka uz mēģinājumiem nākt ir ļoti interesanti, tā ir īpaša atmosfēra, kuras iespaidā aizmirstas ikdienas rūpes un rodas prieks. “Tu dziedi, atslābinies un vienkārši priecājies. Māksla rada šo īpašo pasauli”, tā Elga. Rita Maskaļūne stāsta, ka dziesma pavada viņu arī visos svētkos un saviesīgos brīžos. Savukārt Elga min, ka skaistu sajūtu un emociju gammu rada kopā dziedāšana Dziesmu svētkos. “Tas ir tik patriotiski un pacilājoši! Kad tik daudz cilvēku vienojas kopīgā dziesmā un esībā”, tā Elga.
Abas koristes novēl korim vēl ilgus, ilgus dzīves gadus un, protams, gaida savā pulkā vīru balsis, kas korī patiesi ir zelta vērtas.
Kora bijušie dziedātāji akcentē neizskaidrojamas kora maģijas klātbūtni, savukārt “Latgali” dēvē par savu sirds kori. “Jauktais koris Latgale ir mūsu koris, kurā sirsnīgā atmosfēra nemainās jau gadu desmitiem. Mums tā bija un būs vieta, kur satikt sen nesatiktos, lai kopā sadziedātos un pavadītu laiku kopā. Mēs esam un būsim daļiņa no šīs fantastiskās dziedošās saimes. Un es zinu, ja kādreiz kādu dienu dzīve mani atvedīs atpakaļ uz dzimto pusi, es noteikti atkal būšu pirmais soprāns, bet varbūt jau alts, pirmajā rindā blakus jau sen zināmām un nu jau arī jaunām sejām”, tā bijusī koriste Zelma.
Jubilejas koncerta gaitā kora sniegumā skanēja Dziesmu svētku repertuāra dziesmas, mūsdienu komponistu dziesmas, tautasdziesmas un garīgās dziesmas.
Kora jubilejas pasākuma gaitā pasniegtas vairākas Pateicības par radošu ieguldījumu Daugavpils novada kultūras dzīvē un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanā virknei koristu – Eleonorai Smirnovai, Ritai Maskaļūnei, Jānim Sniķerim, Aijai Ružai, Albertam Mendriķim, Marutai Kuzminai, Albertīnei Jurčicai, Kristīnei Stepanovai, Lolitai Jokstei, Velgai Akmenei, Rutai Silapēterei, Evijai Mikšto, Elzai Pučko, Ingrīdai Poļekoško, Elgai Kursišai, Ritai Žilvinskai, Sandim Ulpem.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības par ilggadēju un radošu ieguldījumu kolektīva darbībā, Dziesmu svētku tradīciju saglabāšanā un attīstībā pasniegtas kora dziedātājiem – Dainai Paukštei, Vladislavam Okuņevam, Irēnai Ancānei, Lūcijai Vaivodei, Zojai Moskaļenko, Lilijai Lozdai, Silvijai Glorijai Kupčikienei, Antonam Somam, Līdei Vanagai un Olgai Bančenkovai, kurai pasniegts arī Daugavpils novada domes Pateicības raksts.
Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda raksts par aktīvu līdzdalību kultūras vērtību radīšanā un nozīmīgu ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā tika pasniegts kora “Latgale” mākslinieciskajai vadītājai Anitai Zarānei.
Sveicēju pulkam pievienojās Kultūras centra “Vārpa” vokālā ansambļa “Stage On” vadītāja Aiga Krute un bijusī kora dziedātāja Genovefa Barkovska. Klātesoša koncertā bija kādreizējā kora diriģente Skaidrīte Ērliha, kas savā svētku uzrunā atmiņās atskatījās uz pirmo kora ārzemju braucienu uz Armēniju tālajā 1988. gadā.
Divi īpašie Pateicības raksti par atbalstu jauktā kora “Latgale” pastāvēšanā tika pasniegti nīcgaliešiem Albertam Lozdam un Valentīnam Vanagam.
Kora ilggadējā vadītāja Terēzija Broka visu mūžu bijusi kordziesmas māmuļa Latgalē, un visos koncertos, kur uzstājies viņas vadīts koris, kā simboliska atzīšanās mīlestībā Latgalei izskanējusi latviešu tautas dziesma “Aiz azara bolti bārzi” viņas vīra Staņislava Broka apdarē. Nu aiz tiem baltajiem bērziem pakāpusies viņa pati.
Anita Zarāne svētku koncerta noslēgumā nolasīja Terēzijas Brokas lūgšanu, ko viņa vienmēr skaitījusi pirms Dziesmu svētkiem un atstājusi mums mantojumā: “Mēs savā dziesmā zemes smaržu nesam. Caur dziesmu skaidrāki un labāki mēs esam. Ar dziesmu kopā pāri nedienām mēs tiekam, kā lūgšanu pār Māras zemi vienmēr uz svētā dziesmu altāra to liekam”.
Jubilejas koncerta kulminācijā kora izpildījumā skanēja dziesma “Manai dzimtenei” (J. Petera vārdi, R. Paula mūzika). “…Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs, jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks. Tālāk mūžībā, dziedot iesim mēs, mūžam gaismas pils kalnā gavilēs”.