11. septembrī, Raiņa 153. dzimšanas dienā, Berķenelē notika Dzejas dienu pasākums, uz kuru šogad pulcējās skolēni. Diena bija patiesi saules un smaidu piepildīta, jo Berķenelē viesojās bērnu grāmatu ilustratore Signe Ērmane ar savu izstādi un meistardarbnīcu. Bērniem bija iespēja ielūkoties vairākās bērnu grāmatu lappusēs, klausīties mākslinieces stāstos par grāmatu ilustrāciju tapšanas procesu un uzzīmēt pašiem savu ilustrāciju. Skolēniem talkā nāca skolotāji.
Miķelis Kārkliņš no Vaboles vidusskolas stāsta, ka labprāt lasa grāmatas, jo īpaši vasarā. Vasaras brīvlaikā viņš paspēj izlasīt daudz un apjomīgas grāmatas. Tā, piemēram, pēdējā no izlasītām grāmatām bija “Izdzīvošanas māksla”, kuras iespaidos Miķelis vienu nakti pavadīja mežā. Labprāt tiek lasīta arī skolas obligātā literatūra. Tās, pēc puiša domām, ir daudz interesantākas par rēķināšanu.
Bērnu grāmatu ilustrācijas stāsta vairāk, nekā spējam iedomāties. Māksliniece Signe Ērmane klāstīja ne tikai par ilustrācijas tapšanas tehniskajiem aspektiem, bet arī par to, cik ārkārtīgi dažādi var domāt. Grāmatas ilustrācija ir veids, kā veidot ar bērniem radošu domu komunikāciju, savukārt māksliniekam tas ir veids, kā izteikt sevi.
Signe Ērmane beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, kurā specializējusies grāmatu mākslā. Piedalās izstādēs kopš 1992. gada. Par ilustrācijām Ulda Ausekļa grāmatai “Uz Klidziņu ar vienu koka zirdziņu” saņēmusi 1. vietu grāmatniecības konkursā un Pastariņa prēmiju 2003. gadā. Kā māksliniece nominēta Gada balvai grāmatniecībā un Jāņa Baltvilka balvai 2007. gadā par Jura Zvirgzdiņa grāmatu Knorke, jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu.
Taujājot māksliniecei par pirmo bērnu grāmatu, kas viņu uzrunājusi, Signe Ērmane atbild, ka tā bijusi Zentas Ērgles “Ieviņa Āfrikā”, kurai ilustrācijas veidojusi visiem pazīstamā un iemīļotā latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece Margarita Stāraste. “Visa tā pasaule, ko viņa attēloja, man likās īsts brīnums. Tim izteiksmīgi zīmējumi, tik krāsaina un bagāta iztēle, no uzzīmētajiem tēliem pilnīgi staroja dzīvas emocijas.
Par radošo procesu, kura laikā rodas Signes Ērmanes zīmējumi grāmatu ilustrācijām, māksliniece stāstīja ar īpašu aizrautību. “Protams, viss sākas ar grāmatas satura iepazīšanu. Visbiežāk tas man ir dzejolis. Tieši Ulda Ausekļa dzejoļus visvairāk esmu ilustrējusi. Man ir svarīgi izlasīt visu grāmatu vienā dienā un tad es to pārlasu vēlreiz, jau pārdomājot par to, kādi būs manis zīmētie tēli. Tad es paņemu zīmuli un sāku skicēt. Katrs dzejolis un stāsts ir noslēpums, kas jāatklāj. Tad, kad pirmās skices ir gatavas, es pāreju pie nākamās stadijas – zīmēju tēlu un telpu. Vispirms zīmējums top zīmulī un tālāk – krāsās”, tā Signe.
Ierosmi un iedvesmu savam darbam māksliniece rod autoru dzejoļos. “Īpaši mani uzrunā Ulda Ausekļa dzeja, jo tā ir gaiša, sirsnīga un labestīga. Tajos ir tik daudz labu domu. Noteikti mani iedvesmo arī daba, ceļojumi, tikšanās ar bērniem. Kad es redzu, kā viņus tas interesē”, bilst māksliniece.
Arī klātesamība šajos svētkos, kas tika pavadīta ar bērniem, māksliniecē raisīja pozitīvas un sirsnīgas emocijas. Viņu aizrāva meistardarbnīcā tapušie bērnu zīmējumi. Pēc Signes Ērmanes vārdiem bērni ir nesamāksloti, viņiem nav barjeru, viņi zīmē to, ko jūt un pilnīgi ne no kā nebaidās.
Pēc Dzejas dienu norisēm Raiņa mājā Berķenelē, svētki turpinājās Randenē, kur no 1869. līdz 1872. gadam dzīvoja Pliekšānu ģimene. Muižas apbūves komplekss līdz mūsdienām nav saglabājies, bijušo māju vietā redzama tēlnieka Igora Dobičina veidotā piemiņas zīme.
Atceroties Raiņa devumu Latvijas brīvvalsts veidošanā, Dzejas dienu viesi tika aicināti iesiet vainagā lentīti ar savu vēlējumu Latvijai simtgadē. Kopā ar Kalkūnes pagasta vokālo ansambli “Zariņi”, dziesmām skanot, vainags tika novietots uz plosta un palaists Daugavā.
Tradicionāli, Dzejas dienu svinības Raiņa mājā Berķenelē nenotiek tikai vienu dienu, jo jau 14. septembrī Latgales skolu 2. līdz 12. klašu audzēkņi sacentīsies skatuves runas konkursā “Zelta sietiņš”.
