Biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un reģiona pašvaldībām uzsākusi īstenot projektu “Civis novus”. Līdz šī gada izskaņai Latgalē plānotas 6 strukturētā dialoga diskusijas novados ar politikas veidotājiem un jauniešiem. 1. novembrī “Kafija ar politiķiem” tika aizvadīta Daugavpils novadā. Jaunieši tika aicināti nākt uz tikšanos, paust savu viedokli un uzdot interesējošos jautājumus, lai kopīgi meklētu veidus, kā uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti reģionā.
Klātesošie Daugavpils novada domes deputāti sniedza atbildes uz jauniešu uzdotajiem jautājumiem. Jaunieši interesējās, vai varētu tikt izskatīta iespēja vidusskolēniem maksāt stipendijas par labiem sasniegumiem mācībās. Uz šo jautājumu Daugavpils novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Arvīds Kucins atbildēja, ka vidusskolai jākalpo kā starpposmam tiem jauniešiem, kuri vēlāk plāno studēt augstskolā, savukārt tiem, kuri nevēlas turpināt studijas augstskolā, daudz vērtīgāk būtu apgūt profesiju un iesaistīties darba tirgū. Vidusskolas izglītībai nav jābūt pašmērķim, to apliecina arī novada skolu rezultāti par absolventu skaitu, kas iestājas augstskolās. Kucins uzskata, ka stipendijas vidusskolā varētu izmaksāt tikai skolēniem ar izcilām sekmēm.
Daugavpils novada domes deputāte un jaunatnes lietu speciāliste Oļesja Ņikitina atzīmēja, ka pašvaldībai ir izveidots Stipendiju fonds studentiem, kuri mācās atbalstāmajās specialitātēs, slēdzot trīspusējos līgumus ar uzņēmēju un pašvaldību. O.Ņikitina uzskata, ka vērtīgāk būtu palielināt atbalstāmo profesiju klāstu, nevis finansēt vidusskolēnus.
Jaunieši taujāja arī par mazo skolu likteni. Daugavpils novada domes deputāts un Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs atbildēja, ka pagastos ir nepieciešamas izglītības iestādes, jo tās pilda arī kultūras centra un sabiedriskās dzīves uzturētāja funkcijas. Mackevičs ir pārliecināts, ka skola var turpināt efektīvi pastāvēt, ja tajā mācās vismaz 50-60 skolēni.
Jaunieši pauda bažas par reformām Daugavpils novadā, samazinot jaunatnes lietu atbildīgo skaitu pagastos. O.Ņikitina informēja, ka nupat komitejā izskatīts Jaunatnes politikas stratēģijas plānošanas dokuments 2019.-2024. gadam. Tajā ietverts arī reorganizēt jaunatnes lietu atbildīgo darbu, proti, tiks nozīmēti speciālisti, kas strādās pašvaldības attīstības centros un to atbildības lokā būs darbs vairākos pagastos. Līdz ar to, speciālisti kļūs mobilāki. Tas ļaus paaugstināt viņu darba slodzi un līdz ar to – arī atalgojumu.
Novada jaunā paaudze raizējās, kā ir iespējams atgriezt tos jauniešus, kuri devušies prom no Latvijas. A.Mackevičs: “Darbs ir galvenais faktors, kas piesaista cilvēkus reģionos. Es zinu vairākus uzņēmējus, kas meklē un nevar atrast speciālistus, īpaši vidējā līmeņa speciālistus. Lauksaimnieki ir spiesti piesaistīt cilvēkus no Ukrainas un Baltkrievijas, jo vietējie cilvēki vai nu negrib strādāt vai viņiem nav nepieciešamo iemaņu. Arī atalgojums nav tas sliktākais.”
Turpinājumā jaunieši dalījās grupās un meklēja risinājumus piecām aktuālām jomām – darbam un atalgojumam; sportam, kultūrai un izklaidei; uzņēmējdarbības veicinošiem pasākumiem; izglītībai un izaugsmei; sadarbības starp jauniešiem un pašvaldību uzlabošanai.
Kā norāda diskusijas “Kafija ar politiķiem” moderators un karjeras konsultante Jolanta Priede, pirms diskusijām tika veikta aptauja, kurā secināts, ka svarīgākie faktori, lai pieņemtu lēmumu par patstāvīgu dzīvi Latgales reģionā, ir darba atalgojums, darba atrašanas iespējas un draudzīga vide uzņēmējdarbības attīstīšanai. “Jaunieši ir pārņemti ar to, ka ir jānopelna lielā nauda, mazāk grib domāt, kā attīstīt sevi, lai viņi tiešām būtu tik vērtīgi darbinieki, lai par viņiem maksātu atbilstošu atalgojumu. Manuprāt, jauniešiem, sākot ar ģimeni, skolu un vēlāk politikas līmeni, ir jāveido izpratne par šīm lietām. Ir būtiski, ka dažādu paaudžu cilvēki dalās ar savu pieredzi, kā attīstījās viņu karjera,” tā J.Priede. Viņa uzskata, ka jauniešiem jau skolā ir jāuzlabo finanšu pratība, lai nākotnē iedrošinātu arī uzņemties atbildību, attīstot savu uzņēmējdarbību.
J.Priede akcentē, ka Latvija ir unikāla ar to, ka tā ir maza valsts, tāpēc jaunietim ir vieglākas iespējas tikties aci pret aci ar domes deputātiem un pirmavotam paust savus ieteikumus un vēlmes. Diskusiju laikā tapušās konkrētās idejas plānots iekļaut Jaunatnes politikas stratēģijas dokumentos uz nākamo plānošanas periodu. Nākamā gada 25. janvārī Daugavpilī norisināsies noslēdzošā reģionālā diskusija “Kafija ar politiķiem”, kurā tiks apkopoti vietējo pasākumu priekšlikumi, lai kopīgi veidotu Latgales reģionu jauniešiem saistošāku.
Projekts “Civis novus” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.
