Daugavpils novadā vairāku pagastu teritorijā ir uzsākta latvāņu apkarošana. Saskaņā ar Daugavpils novada domes latvāņu ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu ir noslēgts līgums ar SIA “ARVORE” par latvāņu izplatības ierobežošanu pašvaldībai piekrītošās zemes vienībās Višķu, Medumu, Lauceses, Naujenes, Biķernieku un Ambeļu pagastos (kopumā 42 zemes vienības, kur latvāņu aizņemtā platība ir ap 16 ha). Pirmie pasākumi – latvāņu pļaušana vai iznīcināšana ar integrēto augu aizsardzības metodi – jāveic līdz 15. jūnijam.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, kopsummā Daugavpils novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem kopumā ap 195 ha zemes. Pašvaldībai piederošajos īpašumos bija reģistrēti ap 89 ha ar latvāņiem invadētas zemes, taču pērn pašvaldības zemes lietu speciālisti, apsekojot latvāņu skartās platības, secināja, ka vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un ir sastopami vairs tikai 35 ha zemes.
Daugavpils novada dome jau pirms diviem gadiem ir izstrādājusi latvāņu ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kura gaitā ir apsekotas latvāņu skartās platības, bet šogad budžetā paredzēti līdzekļi arī latvāņu apkarošanas pasākumu īstenošanai. To, ka latvāņi invadētajās teritorijās iznīks uzreiz pēc pasākumu īstenošanas, garantēt tomēr nevar, jo latvāņu sēklas augsnē var uzglabāties un saglabāt dīgtspēju līdz desmit gadiem, atzīst pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra. Taču jebkurā gadījumā šie pasākumi būtiski samazinās latvānu platības. J. Bāra uzsver, ka ļoti būtiski ir arī tas, lai latvāņu apkarošanas pasākumus īstenotu arī privāto zemju īpašnieki, pretējā gadījumā pašvaldības veiktais darbs var izrādīties veltīgs. Tāpēc turpmāk plānots arī strādāt ar īpašniekiem, kuru zemes invadētas ar latvāņiem.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem, valsts līmenī tiek noteikti invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat tajos noteikta kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, un informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.
Saskaņā ar Noteikumiem, katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām. Latvāņi aug kā uz pašvaldībai piederošām zemēm, tā arī uz privātajām, tostarp arī gar ūdenstilpēm un neapsaimniekotajās zemes platībās.
Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma. Ikvienam īpašniekam ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.
Jāatgādina, ka padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, kurus tika paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šī invazīvā auga iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.