Daugavpils novada Sociālais dienests tika uzaicināts piedalīties Starptautiskajā sociālā darba forumā Budapeštā, ko organizēja XIII Budapeštas Sociālā dienesta centrs. No 3.-4.augustam delegācijas pārstāvji no Daugavpils novada Sociālā dienesta, Višķu sociālā aprūpes centra un Naujenes bērnu nama iepazinās ar Ungārijas pieredzi sociālā darba jomā.
Foruma tēma skāra jautājumus par darba metodēm saskarsmē ar dažādām sociālajām grupām – riska ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, bērniem ar funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem, personām ar atkarību problēmām un bezdarbniekiem. Forumā bija ne tikai prezentācijas un diskusijas, bet arī praktiski varēja vērot, kā notiek nodarbības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tāpat ungāru kolēģi dalījās ar savu pieredzi deinstitucionalizācijā, kas Ungārijā ir ikdienas darbs jau vairākus gadus.
“Pēc visa redzētā un dzirdētā, secinājām, ka problēmas un mērķi mums ir praktiski identiski, tikai dažviet atšķiras metodika, kā tas tiek sasniegts. Galvenokārt atšķirības ir vērojamas mūsu mentalitātē, valsts politikā un darba metodēs,” vērojumos dalījās Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova. Ungārijas sociālajiem darbiniekiem ir daudz plašākas iespējas un pilnvaras izmantot finansiālu atbalstu, tomēr šāda veida palīdzība tiek sniegta tikai trūcīgām ģimenēm. Potenciālās ģimenes tiek ļoti rūpīgi un objektīvi izvērtētas – ja kaut viens no ģimenes locekļiem strādā, pabalsti netiek piešķirti, jo tiek uzskatīts, ka nepieciešamais minimums ģimenei jau tiek nodrošināts. “Palīdzība trūcīgām ģimenēm tiek sniegta gan finansiāli, gan materiāli – ar pārtiku, apģērbu, apaviem, piena maisījumiem zīdaiņiem, bezmaksas konsultācijām pie ārstiem, psihoterapeitiem, juristiem un citu nozaru speciālistiem,” pastāstīja A.Jegorova.
Ungārijā izplatītākās ir atkarību problēmas – pirmajā vietā ir narkomānija, otrajā vietā – alkoholisms. Par spīti tam, ka šajā valstī darbojas specializētas sociālo darbinieku brigādes, kas sniedz pakalpojumus atkarības mazināšanai, problēma iedzīvotāju vidū turpina pieaugt.
Ungārijā ir neliela pieredze darbam ar bēgļiem – lai gan valsts politika ir pozitīva un atvērta, darbs ar bēgļiem nav izvirzīts par prioritāru.
Tikmēr Budapeštas sociālos darbiniekus visvairāk interesēja Latvijas kolēģu darba metodes, strādājot ar bērniem – invalīdiem, pensijas vecuma cilvēkiem un trūcīgām jaunajām ģimenēm, kurām ir nesen dzimuši bērniņi, kā arī mūsu izglītība un sociālās garantijas.
