Daugavpils novada Dabas parks - Augšdaugavas novada pašvaldība

Dabas parks “Daugavas loki”

Lai apskatītu Teritorijas plānojumu spiest kartē uz attiecīgā novada >>

	Dabas parks “Daugavas loki” ir dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senielejas Krāslavas – Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā.Dabas parks „Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” 2004. gadā iekļauts NATURA 2000 teritoriju sarakstā. Dabas parks „Daugavas loki” atrodas Daugavpils novada (Naujenes, Tabores, Vecsalienas un Salienas pagastos), un Krāslavas novada (Ūdrīšu un Kaplavas pagastos) administratīvajās teritorijās. Daugava ir dabas parka struktūras ass, tā dabas parkā met astoņus plašus līkumus. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas apmetnes un kapsētas, tā ir bijusi ainavas (kā dabas un cilvēka veidojuma) attīstības pamats. Viena no teritorijas unikālajām iezīmēm un vērtībām ir dažādu vēstures posmu kultūras (vēstures un arheoloģijas) pieminekļu ievērojams blīvums, tai skaitā pieci valsts nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pieminekļi, četri dižkoki. Dabas parka teritorijā ir sistemātiski un pārdomāti radīta tūrisma infrastruktūra, kas padarījis Daugavas lokus par atpazīstamu Latgales novada tūrisma objektu. Floras un faunas sastāvā pārstāvētas dažādiem bioģeogrāfiskiem reģioniem (boreālais, nemorālais reģions) raksturīgas sugas. Šāds floras un faunas sastāvs radies gan teritorijas īpatnējā mikroklimata un augšņu sastāva dēļ, gan teritorijas novietojuma dēļ, gan tādēļ, ka Daugava kalpo kā apjomīgs sugu migrācijas ceļš – ekoloģiskais koridors.
	Unikāla dabas teritorija – Daugavas augšteces senleja Lai saglabātu unikālu dabas teritoriju – Daugavas augšteces senleju ar visām ainavu īpatnībām, vērtīgiem dabas kompleksiem, kā arī likvidētu Daugavpils HES celtniecības gaitā dabai nodarītos postījumus, Latvijas PSR MP ar 1990.gada 8.februāra lēmumu Nr. 25 izveidoja Augšdaugavas aizsargājamo apvidu un tā teritorijā dabas parku “Daugavas loki”, kas aizņem 2 – 5 km plato līdz 50 m. dziļo Daugavas ieleju no Krāslavas līdz Naujenei. Daugavas tecēšanas virzienā tie ir sekojoši; Šķērskānu, Zvejnieku, Rudņas, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu, Elernes. Raksturīgākā Daugavas īpatnība ir tā, ka no Krāslavas līdz Naujenei visumā vāji līkumotajā ielejā Daugava met 8 milzīgus lokus. Gar Daugavu var saskaitīt ne mazāk kā 200 gravas un uzskaitīti ap 1700 avotu. Lielākie Daugavas krastu atsegumi sasniedz pāri par 40 m augstumu – Ververu un Slutišķu kraujas. Tas viss bija lemts iznīcībai, jo uzbūvējot Daugavpils HES unikālais, mazpārveidotais, urbanizācijas neskartais Daugavas posms būtu iznīcināts. Kā teicis D. Īvāns un A. Snips “Appludināmais Daugavas posms ir viens no skaistākajiem Latvijas vēl neskartās dabas nostūrīšiem. Glezno ainavu un dabas vērienīguma ziņā tas ne ar ko neatpaliek no tik populārās Gaujas senlejas.”
	Dabas parks “Daugavas loki” – viena no skaistākajām neskartās dabas pērlēm Dabas parka teritorija aizņem 12372 ha un tajā ietilpst daļa no Tabores pagasta, Naujenes pagasta, Vecsalienas pagasta, Kaplavas pagasta, Ūdrīšu pagasta teritorijas. Kaplavas un Ūdrīšu pagasti ir Krāslavas novadā, pārējie Daugavpils novadā. Lielu teritorijas daļu aizņem meži ap 6138 ha jeb 47,3%. Mežu platības pieaug, jo intensīvi apmežojas mežu tuvumā daudzus gadus neapstrādātie lauki, līdz ar to atsevišķās vietās zūd ainavas un skatu perspektīvas uz esošajiem objektiem. Dominē sausieņu meži. Priežu meži dabas parka teritorijā atrodas pārmaiņus, gan vienā, gan otrā Daugavas krastā, jo seko plašajām, smilšainajām teritorijām meandru lokos. Plašos meandru priežu mežus nevar pilnībā ieskaitīt dabisko mežu kategorijā, jo daudzi apstākļi liecina, ka visai ievērojama to daļa atrodas uz bijušajām lauksaimniecības zemēm, jo tiem ir priežu mežiem neraksturīgi bagāta veģetācija un visai ievērojama meža masīvu sadrumstalotība. Visi dabiskie meži ir vairāk vai mazāk apsaimniekoti, tāpēc tiem lielākoties raksturīga vienkāršota struktūra un iepriekšējo ģenerāciju koki sastopami reti. Vienīgais objekts, kam joprojām raksturīga dabisko mežu struktūra ir Naujenes grava, kurā saglabājies veciem platlapjiem bagāts mežs ar ievērojamu ozola piemistrojumu.
	Daugavas ielejā esošās floras un faunas bagātības Daugavas ieleja parka teritorijā ir bagāta ar ļoti plašu Latvijas augu valsts pārstāvniecību. Konstatēti 57% no visā Latvijā sastopamo paparžaugu un ziedaugu sugu skaita, 303 cepurīšu sēņu sugas, jeb 33% no visām Latvijas sēņu sugām, 1224 vaboļu sugas, 43 no 79 Latvijas gliemežu sugām, t.sk. retas un aizsargājamas 11 sugas – baltlūpu gliemezis vienīgā Latvijā. 104 putnu sugas – 11 ir aizsargājamas, dabas parka teritorijā atrodas 32 aizsargājamas ziedaugu sugas. Parka teritorijā aug Latvijai unikāla augu suga – Spilvainais grīslis, kur Naujenes atradne ilgu laiku bija vienīgā Latvijas teritorijā un viena no trim Baltijas valstīs, tagad Latvijā ir atrastas vēl 2 vietās Cepurainā neotiante – 3 atradnes Latvijā., Daugavas ielejā sastopama tikai “Daugavas lokos” Rozališķu apkārtnē. Zirņveida dedestiņa – viena no trim Latvijas atradnēm Daugavsargu lokā. Jebkuras dabas teritorijas floras “vērtību” nosaka reto augu sugu piedalīšanās pakāpe šajā florā. Daugavas ieleja ir piesātināta ar Latvijai retām un arheoloģiski savdabīgām augu sugām un tādēļ tā uzskatāma par vienu no floristiskajā ziņā augstvērtīgākajām mūsu republikas teritorijām. Parka teritorijā sastopama unikāla parādība – karengravas. Tās veido Sandarišķu unn Slutišķu karengravu sistēmu. Sandarišķu karengravas ir iekļautas valsts nozīmes ģeoloģisko dabas pieminekļu sarakstā. Šīs karengravas atspoguļo Daugavas senlejas veidošanās vēsturi, tās nevirzās tieši uz Daugavu, bet it kā “pakārtas gaisā” un beidzas vienā no augšpalu terasēm. Vēl pie valsts aizsargājamiem dabas pieminekļiem pieder Viļušu avots, Mālkalnes avots, “Daugavas vārti” (sašaurinājums upes senlejā starp Slutišķu un Ververu kraujām).
	Dabas parka ainavas telpas arheoloģiskie un antropoloģiskie pieminekļi Dabas parka ainavas telpā atrodas daudzi arheoloģiski un antropoloģiskie pieminekļi: Novaseļču apmetne, Aizvējiņu pilskalns, Vilmaņu apmetne – Krāslavas rajonā. Markovas pilskalns, Vecračinas pilskalns, Dinaburgas pilskalns, Kerkūsu apmetne, Līdaku apmetne, Sīķeles apmetne – Daugavpils novadā. Bijusī Dinaburgas pilskalna apmetne ar mūra pili, ko 1275.gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs ir Daugavpils pilsētas priekštece. Daudz ir arī dievnamu – Naujenē, Spruktos, Kaplavā, Vecbornē, Jaunbornē, Vecsīķelē, Elernē, kuri pieder dažādu ticību pārstāvjiem. Daugava parka teritorijā uzņem Žīdiņupīti, Borni, Poguļanku, Rudņu, Baltu, kā arī daudzus strautus. Teritorijā atrodas arī Tartaka ezers, Dzirnavezers. 2005.gada maijā ilgstošo lietavu radītie plūdi pārrāva aizsargdambi un ezers praktiski bija zudis. 2007.gadā tika uzbūvēts jaunais aizsargdambis un ezers atgriezās vecajā gultnē.
	“Daugavas loki” – kultūra un māksla Daugava ir Latvijas lielākā upe un tā tiek aktīvi izmantota ūdenstūristiem, gan dažāda veida laivu braucējiem, gan plostniekiem. Daugavas krastos Slutišķu sādžā katru gadu notiek jau par tradicionālo kļuvušais starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava”. Tie ir kā turpinājums Kultūras fonda rīkotajai “Daugavas nedēļai” visā upes garumā. Šajā festivālā dalību ņem daudzas Latgales folkloras un deju kopas, nacionālo biedrību mākslinieki, mākslinieki no Lietuvas, Baltkrievijas, Vācijas, vietējo tautas amatnieku izstrādājumu izstādes – tirdziņi un citas aktivitātes. Jau daudzus gadus neatņemama šī festivāla sastāvdaļa ir plostnieku sagaidīšana un vizināšanās ar laivām pa Daugavu.
	Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža Slutišķi ir izveidojušies par vienu no vairāk apmeklētajām tūristu vietām. Te 1994.gadā atklāja pirmo Markovas izziņas taku “Daugavas lokos” klātesot valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Raimondam Paulam un citām prominentām personām. Takā, Markovas pilskalna pakājē, uzstādīta piemiņas zīme – akmens, ar ko Kultūras fonds iezīmē Latvijas pilskalnus. Takai pa vidu tek gleznainais, čalojošais, ar akmeņu krācēm un ar līdz 40 m augstajiem krastiem – Putānu strauts. No dziesmu kalna paveras skats uz Daugavas vārtiem, Slutišķu karengravām, Daugavsargu loka meža masīvu un Slutišķu sādžu. Slutišķu sādža ir unikāla ar savu veclaicīgo apbūvi un māju rotājumiem. Tiek strādāts, lai tai varētu piešķirt etnogrāfiskās sādžas nosaukumu. Daugavas krastā atrodas “Latgales sēta” ar labiekārtošanas elementiem, kur notiek arī visi lielākie pasākumi. Slutišķu sādžā ir izveidota Naujenes novadpētniecības muzeja filiāle – Slutišķu vecticībnieku māja. Pretī muzejam atrodas viduslaiku apbedījumu vieta, kur atklātas 175 apbedījumu vietas. Pretī autostāvvietai atrodas bijusī Slutišķu kapsēta, no kuras 1986.gadā ir veikta pārapbedīšana, jo uzbūvējot Daugavpils HES šo kapsētu pārklātu ūdens. Kā piemiņas zīme šajā kapsētā uzstādīti 3 balti krusti ar piemiņas plāksni un soliņiem. Vasarģelišķos, pretī Rozališķu lokam, ir uzcelts skatu tornis, no kura paveras skats uz Daugavu un plašo apkārtni. Tā ir iecienīta atpūtas vieta tūristiem. 2006.gadā tika uzbūvēts skatu torņa jumts un uzbūvētas kāpnes no Daugavas stāvā krasta uz skatu torni, kā arī velostatīvu vecā Krāslavas ceļa malā.
	Vēsturiskais Dinaburgas pilskalns Viens no ievērojamākajiem “Daugavas loku” pilskalniem ir Dinaburgas, kur jau no seniem laikiem bija cilvēku apmetnes, bet 1275.gadā Livonijas ordenis te uzceļ mūra pili, lai varētu kontrolēt vienu no galvenajiem ūdensceļiem tirdzniecībai ar austrumu zemēm. Šai mūra pilij vairakkārt uzbruka gan lietuvieši, gan krievi, līdz ap 1577 gadu krievu karaspēks to tik stipri nopostīja līdz vairāk tā atjaunota netika un tās nosaukumu mantoja apdzīvota vieta 19 km lejpus tālāk – tagadējā Daugavpils. Pie Dinaburgas pilskalna ir ierīkota Dinaburgas taka. Te var apskatīt Vecpils kapsētas piemiņas krustus, Dinaburgas pilsdrupas, Dinaburgas pils maketu, pastaigāties pa takas stāvajām nogāzēm, ieklausīties strautiņa čalošanā, kas izveidojies savienojoties divām gravām, stāvot uz Mīlestības tiltiņa, kā arī palūkoties Daugavas varenajā straumē, skatoties no pilskalna vai skatu platformas. Te jūs varat arī atpūsties Dinaburgas bruņinieku laukumā, kur katru gadu septembrī notiek Dinaburgas bruņinieku turnīri un jaunu bruņinieku iesvētīšana. Tuvojoties Naujenes centram, Jūs varat izstaigāt Jezupovas parku, pasēdēt parkā uz soliņa, skatoties dīķīša ūdeņos, apskatīt veco spirta brūža ēku, apskatīt Jezupovas katoļu baznīcu, kuru draudze atguva tikai pēc neatkarības atgūšanas, jo tas bij atņemts tai un tur atradās bibliotēka un kultūras nams. Turpat pretī Jezupovas parkam Jūs laipni sagaidīs Naujenes novadpētniecības muzejs, kur varēsiet iepazīties ar pagasta vēsturi, sadzīves priekšmetiem, V.Zeiles darbu bagātīgo izstādi, saņemt informāciju par tūrisma un atpūtas iespējām dabas parkā “Daugavas loki”. Naktsmājas un citus pakalpojumus var saņemt “Pūcītēs” – saimniece V.Ivanova, “Veclokos” – īpašnieks A.Ādmīdiņš, “Vecpils” -īpašnieks Kovaļevskis. Krāslavas rajonā “Šķērskāni”.
	Unikāla dabas teritorija – Adamovas kraujas Unikāla teritorija ir Krāslavas novadā pie Adamovas kraujas, kur ir līdz 40 m augsta platlapjiem apaugusi Daugavas ielejas pamatkrasta krauja. Šeit nelielā teritorijā vienuviet ir sakoncentrēti daudzi reti dabas objekti. Te var iepazīties ar dažādiem ģeoloģiskiem procesiem un to norises sekām. Kraujas pakājē zem ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem atrodas ap 200 tūkst. gadu vecās interglacionālās kūdras slānis. Nedaudz zemāk palienē varam iepazīties ar dīvainiem, labi sacementētiem un nogludinātiem smilšakmens laukakmeņiem. Palūkojoties nedaudz uz augšu, ieraugām smilšakmens slāņus, kas spraucās ārā no nogāzes. Tie nav devona sistēmas smilšakmeņi, bet gan tā sauktie konglomerāti, kas izveidojušies, ar kalcija karbonātu piesātinātiem pazemes ūdeņiem sacementējot smilts – grants slāņus pēcledus laikmetā. Palu ūdeņi un ledus gabali konglomerātu atlūžņus ilgā laika periodā ir nogludinājuši un izveidojuši savdabīgus viltus laukakmeņus. Kokiem un krūmiem apaugušās kraujas pakājē Adamovas takas malā, kā teiksmains milzis stāv Adamovas dižakmens, kam nezināms ļaundaris ir nospridzinājis lielu tā daļu. Šeit ir dziļas un teiksmainas sānu gravas, devona smilšakmeņu un māla slāņu atsegumi. Daudzie avoti un atmosfēras nokrišņi savu ārdošo darbību veic arī šodien. Par to varam pārliecināties, vērodami noslīdeņus, deformētos koku stumbrus, gravu veidošanos un citus procesus.

EEA Financial Mechanism and the Norwegian Financial Mechanism

Priority:

Ilgtspējīga attīstība/Sustainable development

Dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana NATURA 2000 teritorijās/Increased efficiency of natural resources management and use in NATURA 2000 areas

Projekts tiks realizēts 12372 ha lielā dabas parkā (DP) „Daugavas loki”, kas atrodas Daugavpils un Krāslavas novada teritorijās un ar savu izvietojumu vieno 6 vietējās pašvaldības. Abu rajonu teritorijas vieno arī viens no zemākiem attīstības līmeņiem Latvijā . Dabas vērību ziņā, DP ir spilgtākā Natura 2000 teritorijas aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” daļa, kur viena no lielākajām Baltijas valstīs upēm Daugava met 8 milzu līkumus. Te tika uzskaitīti 1700 avoti, 260 gravas, 264 īpaši aizsargājamās sugas, 15 aizsargājamie biotopi, izveidoti 23 dabas pieminekļi. Šīs DP ir atpazīstams ne tikai, kā Latvijas neatkarības atjaunošanas šūpulis, kur 1990.gadā sabiedrība pierādīja savu pilsonisko vienotību izpratnē par dabas resursu ilgtspējīgu attīstību, kā rezultātā tika apstādināta Daugavpils HES būvniecība. Tā ir iecienītā reģionālās nozīmes atpūtas vieta ar daudzveidīgu masu pasākumu tradīciju klāstu, kā arī Latvijas pētnieku aprindās aktīvi izmantojama dabas telpa.

Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību DP teritorijā, uzlabojot šīs teritorijas dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitāti, tā, lai tiktu saglabātas Eiropas dabas vērtības. Lai nodrošinātu kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu, šī mērķa īstenošanai tika definēts noteikts aktivitāšu komplekss.

Projekta darbības mērķis ir Izveidot līdzdalībai atvērto pārvaldes mehānismu dabas parka „Daugavas loki”, kurš balstās uz izpratni par ilgtspējīgu attīstību, operatīvu rīcību, informācijas pieejamību un līdzsvaru starp reģionālās ekonomikas izaugsmi un droši NATURA 2000 teritorijas ekosistēmas pastāvēšanu.

No 1998. līdz 2003.gadam darbību DP reglamentēja aizsardzības plāns, kura ieviešana, diemžēl, nebija īpaši veiksmīga, galvenokārt, vāju ekonomisko faktoru dēļ. Toties tieši pēdējo 5 gadu laikā konstatēts straujš antropogēnās slodzes pieaugums. 2008.gada sākumā izdevās piesaistīt nelielu summu no Latvijas Vides fonda līdzekļiem jauna aizsardzības plāna izstrādāšanai. Toties tas ir laikietilpīgs process un bez papildus pasākumu kompleksa tas nav spējīgs apturēt nelabvēlīgas ietekmes procesu. Plāna ievešanu apdraud mazefektīva DP teritorijas izmantošanas pārvaldības mehānisma pastāvēšana, kurš šodien nav spējīgs adekvāti sekot straujām izmaiņām un nodrošināt efektīvu komplekso ekonomisko līdzekļu piemērošanu šīs teritorijas ilgtspējīgai attīstībai. Pašreizējo darbību DP teritorijā raksturo sadrumstalotība un stratēģiski vienotās, sabalansētas rīcības trūkums. DP administrēšanas modeļa pilnveidošana ar partnerības veidošanu no subjektiem, kuri pašlaik visvairāk ietekmē darbību DP teritorijā, veicinās sadarbību starp zemes īpašniekiem, pašvaldībām, vides aizsardzības sabiedrībām, pētniecības un valsts institūcijām, kas savukārt, palīdzēs paaugstināt DP resursu ilgtspējīgas izmantošanas efektivitāti. Projekta loģiskā shēma paredz, ka partnerības darbības vidēja termiņa programma un DP tūrisma (tas ir galvenais teritorijas izmantošanas veids) attīstības rīcības plāns, kuri balstīsies uz DP aizsardzības plāna, palīdzēs ievest vienotību un saskaņu savu šodienas vajadzību nodrošināšanai, neradot grūtības nākamām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.

Lai popularizētu šī modeļa efektivitāti un attīstītu atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem, projekta gaitā tiks sarīkoti 2 semināri par videi draudzīga un ilgtspējīga tūrisma organizēšanas pamatprincipiem vietējiem iedzīvotājiem un tūrisma jomas uzņēmējiem. Tas veicinās tādu darbibu, kas vērsta uz videi draudzīga tūrisma produkta piedāvājumu, kurs ir savienojams ar NATURA 2000 teritorijas mērķiem.

Šie semināri vienlaikus popularizēs vēl 2 šī projekta produktus – DP vides informācijas sistēma (VIS) un informatīvais buklets par DP. VIS saturēs elektroniski formatētus vides un sociāli ekonomiskos datus par DP (interaktīvā DP karte, tūrisma maršruti, aizsargājamie objekti, atļautās darbības, veiktā un plānotā darbība, vides stāvoklis, plānošanas dokumenti, utt.) izmantojot DP aizsardzības plāna, partnerības biedru un nacionālās VIS datus. Pieeja DP VIS būs nodrošināta caur Internetu. VIS palīdzēs pārskatāmi apkopot esošo informāciju, sekmējot DP ”dzīves” caurspīdīgumam, palīdzot ātri noteikt katras darbības nozīmi kopējā DP teritorijas apsaimniekošanas kontekstā. Vienlaikus VIS palīdzēs piesaistīt plašāku tūristu loku. Šīm pašam nolūkam kalpos arī informatīvais buklets. VIS, semināri un buklets veicinās sabiedrības (pirmajā kārtā, vietējo iedzīvotāju uzņēmēju un tūristu vidū) izglītības un apziņas līmeņa paaugstināšanu par DP specifiskajam īpatnībām, tādejādi nodrošinot atbalstu dabas aizsardzībai.

Projekts paredz arī pilnveidot DP infrastruktūru šī brīža vairāk apmeklētajos objektos. Šī projekta pieteikuma sagatavošanas gaitā vides eksperti, kuri pašlaik strādā pie jauna DP aizsardzības plāna izstrādāšanas, veica DP izlases apsekošanu un noteica vietas, kur pašlaik ir konstatēta augsta antropogēnā slodze, bet esošā DP infrastruktūra nav piemērota šīs slodzes līmenim, kas veicina strauju dabas vērtību stāvokļa pasliktināšanu. Projektam tika atlasītas vietas, kuras raksturo arī tāds faktors, kā vietas pārvaldības subjektu (uzņēmēji, zemesīpašnieki, reliģiskās organizācijas, pašvaldības, utml.) gatavība sadarboties, bastoties uz ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem. Projekta darbības objektus var sadalīt dažās kategorijās.

Ar atbilstošās infrastruktūras izveidi optimizējot DP apmeklētāju plūsmu, tiks samazināta antropogēnās slodzes negatīva ietekme, veicinot Eiropas nozīmes augu un dzīvnieku sugu un biotopu saglabāšanu nākamajam paaudzēm.

Pašlaik DP administrācijas funkcijas pilda Daugavpils novada domes iestāde “Dabas parks “Daugavas loki”, kur strādā 1,5 štatu vienības un kuras rīcībā nav pat piemērotu transportlīdzekļu, kas ļautu normāli pildīt uzticētas funkcijas. Iegādājoties dienesta transportu parka sauszemes teritorijas apsekošanai un citu apsaimniekošanas darbu veikšanai, tikts panākta laika un līdzekļu ekonomija, kā arī sasniegta veicamo darbu augstāka efektivitāte.

Projekta mērķauditorija ir vietējie iedzīvotāji, tūrisma jomas uzņēmēji (vismaz 6), tūristi un citi parka apmeklētāji, zemes īpašnieki, dabas aizsardzības pārvaldes valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas, kā arī citi Latvijas iedzīvotāji, kam ir interese par DP.

Tiešie labuma ieguvēji būs Daugavpils novada dome (ieskaitot pašreizējo DP administrāciju) un 6 vietējās pašvaldības.

Starp projekta netiešiem labuma ieguvējiem var minēt arī Latvijas valsti, kuras dabas vērtības tiks labāk saglabātas un efektīvāk tiks pildītas saistības ES priekšā (ES direktīvas utml.), kā arī Eiropas Savienību, jo palielināsies izredzes, ka arī nākamām paaudzēm varēs baudīt Eiropas dabas vērtības.

Projekta partnerību veido:

Daugavpils novada dome,
Krāslavas novada dome

Projektā Governores apgabala administrācija ar Norvēģijas Dabas apsaimniekošanas pārvaldes starpniecību, kuru speciālisti sniegs konsultācijas projektā paredzēto stratēģisko dokumentu izstrādāšanas gaitā.

Projekta budžeta kopsumma: EUR 355 941.

Norvēģijas finanšu instrumenta dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana dabas parka „Daugavas loki” teritorijā

Ar Latvijas Vides Aizsardzības fonda atbalstu tiek veikta jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas parkam „Daugavas loki”. Eksperti ir jau apsekojuši teritoriju un ir konstatētas 48 aizsargājamās sugas, 23 no tām ir mikrolieguma sugas, tas ir, par 22 sugām vairāk kā iepriekšējā dabas aizsardzības plānā. No bezmugurkaulnieku konstatētajām sugām – 50 sugas ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, kas ir 30 % no to kopējā daudzuma, novērotas 139 putnu sugas, no tām – 33 retas un aizsargājamas.

Tiek izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi dabas parkam „Daugavas loki”, kur tiks ņemta vērā šo augu, putnu, bezmugurkaulnieku aizsardzības pakāpe, atsevišķām sugām veidojot mikroliegumus. Ir izveidota šī plāna izstrādes uzraudzības grupa.

Dabas parka „Daugavas loki” tūrisma attīstības rīcības plāns 2011.-2018.g.

Dabas parka “Daugavas loki” tūrisma attīstības plāns

1.pielikums
Dabas parka “Daugavas loki” dabas pieminekļu kultūrvēsturisko objektu karte A – lapa
Dabas parka “Daugavas loki” dabas pieminekļu kultūrvēsturisko objektu karte B – lapa

2. pielikums
Dabas parka “Daugavas loki” aizsargājamo dabas pieminekļu vienotie maketētie stendi
Borovkas priede
Daugavas vārti
Elernes kļava
Faltopu kadiķis
Jaunbornes bērzs
Katušišķu priede
Ķiploku vīksna
Lielbornes kļava
Muravku ozols
Sandarišķu karengravas
Sproģu gravas
Sproģu priede