| Novada teritorijā dominē paugurainas ainavas, ko nosaka ģeomorfoloģiskais faktors (Skrudalienas, Dagdas pauguraines). Tas ir sīkkontūrains, mozaīkveida, un estētiski pievilcīgs ainavu tips,kuras raksturojas ar lielu bioloģisko un ainavisko daudzveidību. Dažādas uzbūves pauguru un ieplaku mija nosaka ļoti lielu augšņu, mitruma, mikroklimata un augāja kontrastainību, zemes lietojuma veidu daudzveidību un sīkkontūrainību. No vizuālās uztveres viedokļa plaši un atklāti skati mijās ar tuviem un noslēgtiem skatiem.
Reljefa formas saposmotības pakāpe kompleksā ar veģetāciju un iekšējiem ūdeņiem nosaka novada ainavas gleznainību un pievilcību un ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem lielu popularitāti ieguvušo dabas taku ierīkošanai. Ierīkotas ir šādas takas: 1. Markovas izziņas taka (“Daugavas loki”)
Novada teritorijas lielākā daļa atrodas zemāk par 150 metriem virs jūras līmeņa, tikai atsevišķi pauguri pārsniedz 200 m augstumu. Egļu kalns 220,1 m.v.j.l. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS Daugavpils novadā atrodas 22 nozīmīgas aizsargājamas teritorijas, kas aizņem 22,5% no novada kopplatības: 5 dabas parki, 15 dabas liegumi, 3 aizsargājamo ainavu apvidi, 2 vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas atbilst NATURA 2000 statusam, 5 ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi un 7 dendroloģiskie stādījumi. No tām 14 teritorijas ietilpst NATURA 2000 sarakstā. Novada teritorijā ir 4 valsts nozīmes ģeoloģiskie pieminekļi: 1. Nīcgales lielais akmens, lielākais Latvijā, garums 10,5 metri, platums 10,4 metri, augstums 3,5 metri, virszemes tilpums 170 kub.m.
Daugavpils novadā ir konstatētas vairāk kā 755 paparžaugu un augstāko augu sugas – 45% no Latvijā sastopamām gandrīz 10 daļa no tām ir Latvijas floras retumi, kas pieder trijām aizsargājamo augu grupām. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no augu sugām ir koncentrējusies Daugavas ielejā vai Daugavas pieteku applūstošajās palieņu pļavās vai pieteku ielejās. Daugavpils novadā 15 no Latvijas reto augu sugām aug tikai Daugavas ielejā vai tieši tās tuvumā. Viena no nozīmīgākajām dabas resursu sastāvdaļām ir mežs, kas Daugavpils novadā aizņem 62554 ha jeb 34,6% no novada kopplatības. Mežainums pa pašvaldībām nav vienmērīgs. Tā Līksnas pagastā tas ir 54%, Nīcgales pagastā 55%, bet Višķu pagastā tikai 9%, Lauceses pagastā 18%, Kalkūnes pagastā 19%. Katru gadu novada mežos izcērt ap 100 t.kub. koksnes. Lielākie meža masīvi ir Nīcgalē, Līksnā, Salienā un gar Daugavas krastiem dabas parkā “Daugavas loki”. Valstij pieder 57% no meža platībām, kurus apsaimnieko valsts akciju sabiedrība “Latvijas meži”. Novada mežos ir bagāta un daudzveidīga medību fauna. Populārākie medījamie dzīvnieki ir aļņi, staltbrieži, meža cūkas, stirnas, bebri, zaķi, no putniem – pīles, slokas. Pēc valsts meža dienesta datiem 2008.gadā uzskaitīti 387 aļņi, 336 staltbrieži, 5241 stirna, 942 mežacūkas, 903 jenotsuņi, lapsas 1416, zaķi 1436, meža caunas 787, akmenscaunas 209, āpši 284, bebri 2680, ondatras 171, Amerikas ūdeles 882.
Daugavpils novadā ir raksturīgs liels ezeru skaits: Sventes ezers 739 ha
Publisko ezeru sarakstā iekļauti 28 ezeri, lielākā daļa atrodas Demenes un Medumu pagastā. Daugava sadala novadu 2 daļās. Vēl caur novada teritoriju plūst 31 upe, kuru garums lielāks par 10 km, lielākās upes – Laucese, Dubna, Tartaks, Līksna u.c. Daugavpils novadā tekošajām upēm ir salīdzinoši zems ūdens līmenis vasarā un ziemā, bet augsts palu laikā. Veidojoties ledus sastrēgumiem lejpus Daugavpils ūdens līmenis Daugavā var celties pāri par 7 metriem. Lielais ūdenstilpņu daudzums rada labvēlīgus apstākļus atpūtai un tūrismam. Sventes ezers ir viens no dzidrākajiem. Daudzi no ezeriem aizaug un tur ir uzkrājies ievērojams sapropeļa daudzums. Apmēram 3% no rajona teritorijas aizņem purvi: Nīcgales purvs 962 ha Kirupes purvs 638 ha Maļinovas pag. purvā “Tīrās sūnas purvs” 27,3 ha platībā izveidoti dzērvenāju liegumi. Purviem ir nozīmīga ūdens uzkrāšanas, regulēšanas funkcija. Purvus izmanto kūdras ieguvei. |
