Kāpēc jāvakcinējas
Vakcinēšanās pret Covid-19 ir droša iespēja sevi pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. Tas ir vienīgais reālais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas.
Šobrīd Eiropas Savienībā ir reģistrētas divas vakcīnas pret Covid-19 – Pfizer vakcīna un Moderna vakcīna. Gaidāms, ka š.g. februārī lietošanai Eiropas Savienībā tiks apstiprināta trešā vakcīna – “AstraZeneca”.
Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka visām vakcīnām, kuras tiek reģistrētas Eiropas Savienībā, ir jāizpilda tādas pašas vienādi augstas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm, tostarp vakcīnām. Nekādas atkāpes no šīm stingrajām pamatprasībām netiek veiktas. Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta.
Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes veidošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras. Tā aktivizē jau radušās konkrētās antivielas, nonāvē vīrusu vai baktēriju un cilvēks nesaslimst.
Vakcinējoties iegūtā imunitāte aizsargā ne tikai vakcinēto cilvēku, bet arī iedzīvotāju vidū esošos nevakcinētos cilvēkus, piemēram, zīdaiņus, kuri vakcinācijai ir pārāk jauni. Šī “kolektīvā imunitāte” darbojas tikai tad, ja ir vakcinēti pietiekami daudz cilvēku.
Kāds ir vakcinēšanas laika plāns
Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, pirmie vakcīnas saņēma veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) dienestā. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, seniori, personas ar invaliditāti mājas aprūpē un viņu aprūpētāji, valsts nozīmīgu funkciju veicēji, t.sk., operatīvo dienestu darbinieki, epidemiologi, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Kopumā plānots sasniegt 82% vakcinācijas aptveri no kopējā iedzīvotāju skaita. Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021. gada otro ceturksni.
Kas jāzina par vakcinēšanos
Latvijā tiek izmantota Pfizer vakcīna. Vakcīna stimulē imūno sistēmu ražot antivielas, kas pasargā pret COVID-19 infekciju. Vakcīna nesatur pašu vīrusu, tādēļ tā nevar izraisīt COVID-19 infekciju.
Vakcīna paredzēta pieaugušiem cilvēkiem virs 16 gadu vecuma.
Pilnvērtīgai imūnās atbildes iegūšanai jāsaņem divas vakcīnas devas.
Vakcīnas tiek ievadītas muskulī augšdelmā.
Intervāls starp devām 17-21 diena pēc pirmās devas.
Ja pagājis vairāk nekā 21 dienas intervāls pēc pirmās devas, otrā deva jāievada pēc iespējas drīzāk (bet nav jāatkārto devas). Abas devas ir nepieciešamas ilgstošai un noturīgai aizsardzībai.
Pēc vakcinācijas nav nekādu ierobežojumu atgriezties ikdienas dzīvē (drīkst mazgāties, sportot u. tml.)
Ar vakcināciju saistītie iespējamie riski
Vakcīnu nedrīkst ievadīt, ja:
* ir bijusi anafilakse (smaga alerģiska reakcija) pēc iepriekšējās konkrētās vakcīnas devas saņemšanas;
* ir zināma anafilakse pret kādu no vakcīnas komponentēm;
Tipiskās iespējamās reakcijas pēc vakcinācijas:
* reakcijas injekcijas vietā, tādas kā, sāpes, pietūkums, apsārtums, nieze, siltuma sajūta (šādas reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pāriet pašas no sevis, tās ir bieži sastopamas);
* paaugstināta ķermeņa temperatūra;
* muskuļu un locītavu sāpes;
* galvassāpes, miega traucējumi;
* slikta pašsajūta, nogurums, reibonis, slikta dūša, vemšana.
Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (1- 3 dienās) laikā un ārstēšana nav nepieciešama.
Biežāk uzdotie jautājumi par vakcīnām pret Covid-19
- Vai alerģiskiem cilvēkiem vajadzētu vakcinēties (piemēram, bišu kodumi, pārtikas produkti?
Personas, kurām ir zināma alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām vai ir smaga alerģija pēc pirmās devas saņemšanas, otrās devas ievades nepieciešamība jāpārrunā ar speciālistu. Alerģija pret kādu pārtikas produktu vai bišu, lapseņu u.tml. kodumiem nav iemesls neveikt vakcināciju. - Vai ir iespējams inficēties ar vīrusu no pašas vakcīnas?
Nē, tas nav iespējams. Turklāt jau reģistrētā Pfizer vakcīna nesatur vīrusu vai tā formu, bet gan aktīvo vielu RNA ziņnesi (mRNA), kas nodrošina vakcīnas iedarbīgumu. - Vai var saslimt pēc pirmās devas saņemšanas?
Jā var saslimt, ja inficēšanās ar SARS-CoV-2 notikusi īsi pirms vai pēc vakcīnas saņemšanas, un jāņem vērā, ka pilnvērtīga imunitāte tiek iegūta tikai pēc otrās devas saņemšanas. - Ja cilvēks saņem pirmo vakcīnu un saslimst ar Covid-19, kad viņš drīkst saņemt otro vakcīnu?
Vakcināciju vēlams pabeigt tūlīt pēc izslimošanas un izolācijas laika beigām, ja intervāls jau pārsniedzis ieteikto otrās devas saņemšanas laiku. Vakcinācija nav jāuzsāk no jauna, ja ieteiktais intervāls ir pagarinājies, neatkarīgi no tā, cik ilgi. - Vai ir jēga vakcinēties, ja esmu jau izslimojis Covid-19 un analīzes uzrāda, ka man ir izstrādājušās antivielas?
Jā, ir jēga vakcinēties arī šādā gadījumā. Pētījumi rāda, ka organisma imūnā atbilde uz vakcīnu ir efektīvāka, augstāka un noturīgāka. Pagaidām redzams, ka apmēram trīs mēnešus pēc dabīgi izslimotas infekcijas organisma aizsardzības līmenis sāk samazināties, savukārt pēc vakcīnas tas nenotiek. - Cik drīz pēc izslimošanas ar Covid-19 var vakcinēties?
Vakcinēties var arī uzreiz pēc izslimošanas, taču, lai efektīvi izmantotu ierobežoto vakcīnu skaitu, aicinām to atlikt trīs mēnešus pēc saslimšanas, kad pēc līdz šim pieejamiem zinātniskajiem datiem – aptuveni 90 dienas pēc pārslimošanas – maz iespējama reinfekcija. - Vai var vakcinēt, ja ir neliela temperatūra?
Neliela saaukstēšanās, iesnas vai līdzīgi simptomi nav iemesls nevakcinēt. Ja personai ir slikta pašsajūta un akūtas infekcijas simptomi, tad, vadoties no pašreizējiem epidemioloģiskajiem ieteikumiem, ir jāpaliek mājās. - Kur un kad vakcīnu varēs saņemt cilvēks, kas nav prioritārajā grupā?
Katra prioritārā grupa tiks uzrunāta, izmantojot dažādus kanālus, tajā skaitā medijus, nevalstiskās organizācijas, elektroniskos kanālus un informācija tiks sniegta ģimenes ārstiem. Vakcīnu varēs saņemt gan slimnīcās, gan poliklīnikās, gan pie daļas no ģimenes ārstiem.
Avots: vm.gov.lv; spkc.gov.lv; slimnica.daugavpils.lv
Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins:
“Cienījamie iedzīvotāji! Jau gandrīz gada garumā mēs izjūtam spēcīgu psiholoģisku diskomfortu un stresu saistībā ar pandēmiju. Pēdējos divus mēnešus izjūtam arī spēcīgus ierobežojumus, bet televīzijā un laikrakstos galvenās ziņas ir par vīrusa izplatīšanos un apkarošanu. Vīruss strauji izplatās, mēs redzam, ka no tā nevar izvairīties, tas skāris arī Daugavpils novadu (kopējais saslimšanas gadījumu skaits 2021. gada 24. janvārī sasniedzis 1000). Gan Latvijas, gan citu valstu ārsti uzskata, ka vakcinēšanās ir vienīgā iespēja apturēt vīrusa izplatību un atgriezties normālā dzīvē, tāpēc mums viņiem jāuzticas. Protams, tagad sabiedrībā valda diskusijas par vakcinēšanās lietderīgumu, taču jāaizdomājas, kāpēc mums nerodas jautājumi par vakcinēšanos pret gripu, ērču encefalītu vai citām slimībām. Vakcinēšanās mums ļauj pasargāt sevi un apkārtējos. Tā dos iespēju mums biežāk apciemot savus radus un draugus, ātrāk atbrīvoties no dažādiem ierobežojumiem. Tāpēc aicinu ikvienu izmantot iespēju vakcinēties saskaņā ar vakcinācijas plānu. Sargāsim sevi un savus tuvākos!”
