2. un 3. septembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēja Baltijas valstu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru tikšanos, lai ar kaimiņvalstu pārstāvjiem pārrunātu aktuālos jautājumus reģionālās politikas dienaskārtībā.
VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas viceministru Arnoldu Abramaviču (Arnoldas Abramavičius) un Igaunijas Valsts pārvaldes ministru Jāku Ābu (Jaak Aab) tikšanās ietvaros ieradās arī Augšdaugavas novada Slutišķos. Klāt bija arī Augšdaugavas novada pārstāvji – novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne.
Delegācija apmeklēja Latgales sētu, kur viesiem nelielu lekciju novadīja Naujenes Novadpētniecības muzeja krājuma glabātājs Artūrs Fišers. Tā tika veltīta parka “Daugavas loki” izveides vēsturiskajiem priekšnosacījumiem. Augšdaugavas novada domes Attīstības pārvaldes projektu koordinatore Juta Valaine ciemiņus iepazīstināja ar projekta “Rīteiropas vērtības” aktualitātēm un tā ieguldījumu Slutišķu sādžas attīstībā.
Vēlāk delegācija devās uz Slutišķu muzeju, kur to ar dziedājumiem sagaidīja Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansamblis “Radenije”. Naujenes novadpētniecības muzeja speciāliste Ludmila Pimenova augstos viesus iepazīstināja ar vecticībnieku kultūru un tradīcijām.
Par vienu no centrālajiem sarunu tematiem ministru tikšanās laikā tika izvirzīta Latvijā nupat īstenotā administratīvi teritoriālā reforma un tās loma reģionālās attīstības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Ministrs Plešs iepazīstināja kaimiņvalstu kolēģus ar reformas ieviešanas gaitu un iezīmēja reformas sniegtos ieguvumus kā iedzīvotājiem, tā pašvaldības un valsts attīstībai un starptautiskai konkurētspējai kopumā:
“Dažāda veida investīcijas un valsts atbalsts Covid-19 krīzes laikā pašvaldībām ir bijis. Šogad un pagājušogad kopumā vairāk nekā 200 miljonus eiro esam novirzījuši pašvaldību aizdevumu programmai. Šogad vairāk nekā 50 miljoni tika atvēlēti pašvaldību grantu programmām dažādu projektu realizācijai. Esam turējuši solījumu par ceļu tīkla sakārtošanu administratīvi – teritoriālās reformas ietvaros.”
Kā skaidroja ministrs, šobrīd aktīvi notiek darbs pie nākamā gada budžeta un arī tajā ir iezīmētas prioritātes par reģionu attīstības stimulēšanu. Svarīgi ir panākt, lai reģionos rastos jaunas darba vietas un attīstītos bizness.
Lietuva un Igaunija daudzējādā ziņā ir Latvijas tuvākie partneri, un, lai spēcinātu šo saikni, nepieciešama arvien ciešāka sadarbība, īpaši reģionālās attīstības, demokratizācijas veicināšanas un klimata mērķu sasniegšanas jautājumos, kas ir ne vien Baltijas valstu, bet arī visas Eiropas ilgtermiņa prioritāšu augšgalā.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas viceministrs Arnolds Abramavičs skaidro, ka visu Baltijas valstu administratīvās sistēmas ir dažādas, kas nozīmē arī dažādu pieeju reģionālās attīstības jautājumiem. Viņš atzīmē paradoksālo situāciju, ka Covid ietekmē aug bezdarbs, bet vienlaikus aug arī nepieciešamība pēc darbaspēka. Pēc viņa teiktā jādomā, nevis kā ieviest jaunus ierobežojumus, bet kā stabilizēt un attīstīt valsts ekonomiku. Jāmin, ka Lietuvā administratīvi – teritoriālās reforma norisinājās jau pirms 26 gadiem.
“1995. gadā pēc neatkarības atgūšanas Lietuvā tika izveidotas 60 pilsētu un rajonu pašvaldības, tādēļ Latvijas 43 pašvaldības ir līdzīgs skaitlis, ņemot vērā iedzīvotāju skaita proporcionālās atšķirības,” turpina Abramavičs.
Sanāksmes laikā ministri apsprieda arī reģionu telpiskās plānošanas attīstību un Eiropas Zaļo kursu.
Igaunijas Valsts pārvaldes ministrs atzina, ka viņa pārstāvētajā valstī 4 gadus atpakaļ arī notika administratīvi – teritoriālā reforma, taču tā neskāra tik daudzas pašvaldības. Igaunijā pašvaldību skaits tika samazināts līdz 79, kas, kā atzīst ministrs, ir pārāk liels skaitlis. Viena no izteiktākajām problēmām Igaunijā ir fosilo kurināmo izmantošana elektrības izstrādē. Igaunijā tās ražošanai aktīvi izmanto slānekli, kas rada daudz izmešu.
Igaunijas Valsts pārvaldes ministru Jāks Ābs: “Igaunija ir pieņēmusi lēmumu iet uz klimatneitralitāti. Un mums arī jāpieņem konkrēti lēmumi šo mērķu sasniegšanai. Tanī pašā laikā nevar pieļaut, lai cilvēki reģionos ciestu no šiem lēmumiem. Jārada jaunas darba vietas, jāievieš zaļās tehnoloģijas, ko ceram panākt tuvākajos 10 gados.”
Nobeigumā delegācija apmeklēja Vasargelišķu skatu torni, bet vēlāk devās uz Daugavpili.
