Naujenes pagastā atklāts jauns tūrisma objekts – Slutišķu gravu taka, kas izveidota LEEDER projekta “Tūrisma infrastruktūras sakārtošana un pieejamība Daugavpils novadā” ietvaros. Slutišķu gravas taka atrodas gleznainā vietā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā un savieno Slutišķu ciemu un Slutišķu krauju, ko labiekārtoja Latvijas Valsts meži.
Takas garums ir aptuveni divi kilometri. To var izstaigāt, izvēloties divus dažādas sarežģītības maršrutus. Viesi tika aicināti doties nelielā pastaigā un mērot sarežģītāko maršrutu, kas ved cauri vairākām gravām, liekot pievarēt neskaitāmus pakāpienus augšā un lejā, šķērsot koka tiltiņus pāri gravai un ļaujot baudīt Daugavas gleznainās ainavas, spirgto meža gaisu un bagātīgo floru un faunu. Vieglākais, maršruts ved gar Daugavas upes krastu. Uzsākot pastaigu no Slutišķu kraujas, var nonākt līdz Slutišķu ciemam un kempingam Daugavas lokos.
Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē”, ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Šādi veidojumi ir raksturīgi Daugavas senielejai dabas parkā “Daugavas loki”. Pētījumos ir noskaidrots, ka Daugavas senielejas Krāslavas-Kraujas posmā atrodas vairāk nekā 350 gravas, kas veido sazarotu erozijas tīklu. Šeit redzamās gravas ir salīdzinoši īsas – 120 līdz 380 m. To dziļums ir no 7 līdz 12 m, tikai lielākā no gravām sasniedz 20 m dziļumu. Pētnieki pieļauj, ka šīs gravas ir izveidojušās ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk kā 12 000 gadiem. Toreiz, kūstot ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju un savā ceļā izskaloja gravas. Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.
Projekta ietvaros vairākās vietās tika izveidotas koka kāpnes, koka tiltiņi pāri gravām, vides objekts “Raganas mājiņa” un divi informatīvie tūrisma stendi, kuros tiek piedāvāta informācija par Slutišķu gravu vēsturisku veidošanos, kā arī pastaigu takas shēma.
Būvdarbus veica IK “Keramika-VG”. Tā kā būvdarbu apjoms bija lielāks nekā paredzēts projektā, vairāki elementi, kuri rotā taku, ir dāvinājums no projekta īstenotājiem, tostarp no amatnieka Valda Grebeža, kurš no koka izveidojis dažādus meža iemītniekus. Pastaigājoties pa taku, var sastapt raganas mājiņu, kurā dzīvo labsirdīga raganiņa, kas uzrauga mežu, vāra tiem čiekuru sīrupu un uzņem tūristus. Raganas mājiņa kalpo ka savdabīgs apmeklētāju skaitītājs – ikviens takas viesis aicināts iemest mājiņas skurstenī čiekuru, lai vēlāk var uzzināt, cik cilvēku viesojās šajā takā.
Minētā projekta gaitā ir izveidots kopīgs klasteris ar Daugavpils pilsētu, kas paredz reklamēt zoodārzus un minizoodārzus abās pašvaldībās, pērn tika rīkots foto konkurss “Skaistākie un neparastākie mirkļi tūrismā Daugavpils novadā”, kā arī tiek atjaunots Ostrovas putnu vērošanas tornis Višķu pagastā.
Projektu īsteno biedrība “Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs” kopā ar Daugavpils novada pašvaldības aģentūru “TAKA”. Projekta īstenošanai piešķirts Daugavpils novada domes līdzfinansējums 10% apmērā.
