19. aprīlī Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā atklāja novadpētniecības izstādi “Nīcgales vecticībnieki laiku lokos”. Novadpētniecības materiālu vākšana bibliotēkā par vecticībniekiem uzsākta 1999. gadā, īstenojot KKF projektu “Nīcgales jaunatne garīguma mantiniece Daugavas krastā”. Apzinot kultūrvēsturisko mantojumu, tika intervēti un ierakstīti tā laika “Jaunās” sādžas vecākās paaudzes vecticībnieku, Matveja Saveļjeva, Agapa Vasiļjeva, Klaudijas Ļeonovas, dzīvesstāsti, atmiņas un fotogrāfijas.
Nīcgales vēsturē vecticībnieki atstājuši spilgtas liecības. Latviešu strēlnieks Klementijs Saveļjevs piedalījies Brīvības cīņās un sargājis Latvijas valsts pirmo prezidentu Jāni Čaksti, skolotāja Klaudija Ļeonova mācīja Jaunās sādžas bērnus Daugavas skolā, tad strādāja Nīcgales astoņgadīgajā skolā un 20. gs. 70 gados bija Nīcgales ciema padomes Izpildkomitejas priekšsēdētāja.
Nodibinoties Nīcgales ciema bibliotēkai, 1948. gadā pirmā bibliotekāre bija Feodosija Vasiļjeva un bibliotēkā strādāja līdz 1952. gadam.
Gatavojot materiālus izstādei, tika restaurētas senas fotogrāfijas no Jaunās sādžas iedzīvotāju personīgajiem arhīviem, daudzas no tām ir liecības no 20. gs. 20.-30. gadiem.
Dzimtu pētnieks un grāmatu autors Staņislavs Ružāns grāmatā ”Nīcgales zeme un ļaudis kopsaimniekošanas laikos” aprakstījis vecticībnieku dzīvi un darbu padomju varas gados.
Izstāde tapa sadarbībā ar Anfisu Smagari, kas apzina un vāc materiālus no “Jaunās” sādžas iedzīvotājiem un gūst lielu atsaucību.
Informatīvo atbalstu sniedza Naujenes novadpētniecības muzejs.
“Jaunās” sādžas labajam piemēram rodas sekotāji un ir uzsākta Nīcgales sādžu vēstures apzināšana.
Informāciju sagatavoja:
Ruta Bogdanova,
Nīcgales pagasta tautas bibliotēkas vadītāja
