Atgādinājums par metāla detektoru lietošanas ierobežojumiem

Sākoties pavasara sezonai valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā daudzi dodas ārpus Rīgas, lai vairāk brīvā laika pavadītu dabā. Nereti laiks tiek pavadīts ar metālu detektoriem meklējot un izrokot no zemes dažādus priekšmetus, par ko liecina ieraksti un fotoattēli sociālajos tīklos, kā arī dažādās interneta vietnēs ievietotie videomateriāli. Šī šķietami tik interesantā nodarbe var radīt būtisku kaitējumu Latvijas arheoloģiskajam mantojumam- valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un jaunatklātām, arheoloģiski nozīmīgām vietām. Pēdējā mēneša laikā konstatēti ar arheoloģisko senlietu meklēšanu saistīti nelikumīgi rakšanas darbi vairākos arheoloģiskajos pieminekļos.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atgādina, ka attiecībā uz kultūrvēsturisko vērtību meklēšanu un izcelšanu no zemes Latvijā ir noteikts normatīvais regulējums. Atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju (3.pants).

Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus) (21.pants).

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, nekustamiem kultūras pieminekļiem tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās — 100 metru attālumā. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā aizliegts veikt pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus) (23.pants).

Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. (17.pants).

Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona ir paziņojusi Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kā arī uz senlietām, kuru likumīgu izcelsmi persona ir pierādījusi pēc 2013. gada 30. marta un saņēmusi par to Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida apliecinājumu. (7.p.).

Par minēto likuma normu pārkāpšanu piemērojama administratīvā vai kriminālatbildība.

Pārvalde pateicas arheoloģisko pieminekļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kuri jau ir ziņojuši par nelikumīgām darbībām savos īpašumos un aicina arī brīvdienās pievērst uzmanību tur notiekošajam. Konstatējot nelikumības, aicinām par tām ziņot policijai, iespēju robežās fiksēt pārkāpējus un nosūtīt informāciju Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.