19. janvārī Pareizticīgā Baznīca svin vienus no gada lielajiem svētkiem –Kunga Kristīšanas svētkus. Pieminot Kristus kristīšanos Jordānas upē, ticīgie gremdējas iesvētītajos ūdeņos. Lielo ūdens iesvētīšanu Daugavpils novadā organizēja Latvijas pareizticīgās baznīcas Maskovskas Dievmātes Patvēruma draudze un Višķu pagasta pārvalde. Pēc dievkalpojuma Maskovskas Dievmātes pareizticīgo baznīcā, gan pareizticīgie, gan citu konfesiju ticīgie steidza iegremdēties ledusaukstajā Luknas ezera āliņģī.
Daugavpils Borisa un Gļeba katedrāles priesteris Toms Šiklovs skaidro, ka gremdēšanās ūdenī ir vairāk simboliska, iesakņojusies tautas tradīcija. “Kad cilvēks iegremdējas aukstā ūdenī, tad viņa organisms izdala bioloģiskas rezerves, kas ir vajadzīgas dzīvības procesu saglabāšanai, bet principā tam nav nekāda sakara ar ticību, tā ir tikai tautas tradīcija. Ģeogrāfisku apstākļu dēļ pie mums tajā laikā ir ziema,” tā T. Šiklovs. “Baznīca šo tradīciju ne atbalsta, ne noliedz – vienkārši pieņem. Tomēr atklāti un godīgi sakām, ka tam nav nekāda sakara ar cilvēka kristīgo pestīšanos vai tuvošanos Dievam. Te varētu vienīgi saskatīt askētisko elementu – sevis pārvarēšanu, piespiešanos uz sūriem apstākļiem.”
Priesteris akcentē, ka, gremdēšanās ūdenī nevar palīdzēt, ja cilvēks nedzīvo kristīgu dzīvi, nepilda baušļus, netiecas pēc Dieva un nepārveido sevi pēc Dieva līdzības. “Protams, tautā pastāv daudz šādas māņticības, kas grib dvēseles glābšanu aizstāt ar šādām ārējām darbībām, bet tas nedarbojas. Protams, ja cilvēks iekšēji tiecas pēc Dieva un garīgi ar to savienojas, viņš saņem svētību arī no ārējām lietām. Dievs svētī matēriju un caur to Viņš ir klātesošs.”
Svētku apmeklētāju vidū veidojās rinda ar drosmīgajiem, kuri vēlējās ar iegremdēšanos stiprināt savu garu un ticību. Starp tiem bija gan tādi, kuri šo tradīciju piekopj gadiem, gan arī ļaudis, kas savus spēkus pārbaudīja pirmo reizi. Elitai un Jeļenai no Ambeļu pagasta tā bija pirmā šāda veida pieredze. “Ļoti forši! Man ļoti patika, nākamreiz iešu atkal, jo pēc tam ir ļoti laba sajūta,” tā Elita. “Gribēju jau vairākus gadus, bet visu laiku baidījos vai darba dēļ neatlika laika. Tad ar kolēģi Jeļenu, kas arī ir tikpat droša, izdomājām, ka mēs to varam izdarīt. Tagad jūtos kā pēc pirts – svaiga un ar jaunu garu!” “Kad iekāp ūdenī, aizraujas elpa, bet pēc tam viss ir kārtībā,” piemetina Jeļena.
Pie Luknas ezera sanākušajiem, Višķu pagasta pārvalde sarūpēja arī karstu tēju un pankūkas, kā arī iespēju izkarsēties Sabiedriskajā pirtī.
