Tuvojoties šā gada pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām nākamgad, kā arī aizsākot gatavošanos 2024. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, EP birojs Latvijā ar iniciatīvu “Man ir 18” aicina jauniešus izmantot savas tiesības un nepalaist garām savas pirmās vēlēšanas.
Jaunieši aktīvi iesaistās gan lokāla, gan globāla rakstura aktivitātēs, piemēram, cīņā pret klimata pārmaiņām, taču vēlēšanu dienā uz iecirkni aiziet salīdzinoši neliela daļa.
Tāpēc iniciatīvas “Man ir 18” ietvaros tapusi pastkarte un animācija – aicinājums piedalīties vēlēšanās, 10 ieteikumu apkopojums jauno vēlētāju motivēšanai, kā arī sarīkota speciālistu diskusija par jauniešu iesaisti vēlēšanās. Šos materiālus var brīvi izmantot kā cilvēki, kuru ikdienas darbs saistīts ar jauniešiem, tā arī jebkurš cits interesents. Pastkarte tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem un jau nosūtīta skolām un jauniešu organizācijām, lai sveiktu pilngadību sasniegušos jauniešus.
“Ar šo iniciatīvu mēs vēlamies atgādināt, ka 18. dzimšanas diena jauniešiem dod ne tikai tiesības iegūt autovadītāja apliecību, bet arī piedalīties vēlēšanās un līdz ar to pavisam tieši iesaistīties savas pašvaldības, valsts un visas Eiropas veidošanā. Kādam pirmās būs pašvaldību vēlēšanas šā gada jūnijā, citam – nākamā gada Saeimas vēlēšanas, bet vēl citiem – Eiropas Parlamenta vēlēšanas pēc trīs gadiem. Svarīgi, lai jaunieši nepalaiž garām savas pirmās vēlēšanas, jo, kā ar citām lietām, arī paradumu interesēties par notiekošo un piedalīties vēlēšanās vieglāk izveidot jaunībā,” norāda EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
“Kad mēs kaut ko darām pirmo reizi, tas vienmēr ir satraucoši, reizēm mēs baidāmies kļūdīties, nezinām, kā rīkoties, un reizēm šķiet, ka vieglāk ir nedarīt, nekā darīt. Šādās reizēs ļoti palīdz iedrošinājums. Dalība vēlēšanās nav izņēmums. Ir svarīgi iedrošināt jauniešus līdzdarboties lēmumu pieņemšanā un piedalīties vēlēšanās, lai arī jauniešu viedoklis un vajadzības, veidojot politiku, lemjot par valsts, pašvaldības vai Eiropas nākotni, tiktu ņemti vērā. Turklāt, jo vairāk jauniešu piedalīsies vēlēšanās, jo nozīmīgākas viņu balsis kļūs arī politikas veidotājiem. Piedaloties vēlēšanās, mēs varam likt sevi sadzirdēt,” uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Rīgas Stradiņa Universitātes lektore, programmas “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītāja Elīna Vrobļevska norāda, ka tagad ir īstais laiks aicināt jauniešus piedalīties savās pirmajās vēlēšanās: “2017. gadā tika aprēķināts, ka lielākā vēlētāju aktivitāte vērojama tieši nacionālā un pašvaldību mēroga vēlēšanās, pārsniedzot 50% atzīmi. Šādi novērojumi liek uzsvērt un koncentrēt savus spēkus tieši uz aktivitātēm, kuras varam veikt nacionālā un īpaši pašvaldību līmenī, lai piesaistītu jauniešus ne tikai uz dalību tuvākajās pašvaldību vēlēšanās, bet principā dalībai arī dažāda mēroga nākotnes vēlēšanās, jo tieši pašvaldību un nacionālais līmenis kalpo kā sākuma punkts jaunietim, uzsākot savas vēlētāja gaitas.”
EP ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 705 deputāti no 27 ES dalībvalstīm (priekšsēdētājs – Dāvids Sasoli no Itālijas), astoņi deputāti ievēlēti no Latvijas. EP vēlēšanas notiek reizi piecos gados, un nākamās paredzētas 2024. gadā.