Daugavpils novada domes sēdē apstiprināts Daugavpils novada aizsargājamo kultūras mantojuma objektu saraksts jaunā redakcijā. Pēdējo reizi saraksts tika aktualizēts pirms pieciem gadiem, tāpēc bija nepieciešams to pārskatīt, no saraksta izslēdzot kultūrvēsturiskos objektus, kas saņēmuši Valsts kultūras pieminekļa statusu, objektus, kas zaudējuši savu kultūrvēsturisko vērtību, kā arī papildināt to ar jauniem objektiem. Saraksts apstiprināts ar 225 kultūrvēsturiskiem objektiem, kuros ir iekļauti sakrālās arhitektūras objekti, muižas un parki, skolas, pagastmājas, industriālie objekti, vēstures pieminekļi un notikumu vietas.
Pēdējā piecgadē Valsts kultūras pieminekļa statuss, pamatojoties uz LR Kultūras ministrijas rīkojumiem, piešķirts 12 objektiem – Berķeneles evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcai, Višķu Svētās Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcai ar žogu un plebāniju, Vaboles muižas teritorijai ar parku, tajā skaitā saimniecības ēkai, pārvaldnieka mājai, malkas šķūnim, muižas kungu mājas pamatiem un ledus pagrabiem, Vecsalienas (Červonkas) muižas pilij, Patmaļu katoļu kapličai un Slutišķu sādžai.
Kā skaidro Kultūras pārvaldes kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne, ceļš, kādā novada nozīmes objekts kļūst par valsts kultūras pieminekli, ir dažāds. “Jebkura fiziska vai juridiska persona var iniciēt kādam objektam piešķirt valsts kultūras pieminekļa statusu. Piemēram, par Višķu baznīcu ieinteresējās pati Valsts pieminekļu inspekcija, Slutišķu sādžu virzīja pašvaldība, savukārt par Birķineļu baznīcu pieteikumu rakstīja biedrība,” tā B. Madelāne.
Savukārt divi kultūras mantojuma objekti ir zaudējuši savu vēsturisko vērtību, tāpēc, pamatojoties uz Daugavpils novada Kultūras mantojuma komisijas lēmumu, izslēgti no saraksta – Pasta ceļa “Varšava – Sanktpēterburga” posms Kalkūnes pagastā un Nīcgales pamatskolas vēsturiskā ēka.
Pamatojoties uz Daugavpils novada Kultūras mantojuma komisijas ierosinājumu, saraksts tiek papildināts ar 13 jauniem objektiem – tā ir Ambeļu muižas saimniecības ēka Nr. 3, Māsas Stefānijas Lazdānes (1919-1954) dzimto māju piemiņas vieta Nīcgales pagastā, Ķirupes dzirnavas un 2. pasaules kara upuru piemiņas vieta Līksnas pagastā, Volodinas kapsēta un Baronu medību muižas saimniecības ēka ar pagrabu Laucesas pagastā, piemiņas krusts vecās Kalupes katoļu baznīcas vietā, Kalupes muižas saimniecības ēka Nr.1 un Nr. 2 un Kalupes muižas alus brūža ēka. Kā arī vairāki objekti Kalkūnes pagastā – Neihofa (bijusī pagastmāja), Pakrāču dzirnavas, Kalīšu kroga ēka un Trakta “Sankt-Pēterburga –Varšava” Roznieku ceļa apsarga māja.
Kā norāda Brigita Madelāne, novada kultūras mantojuma objektus aizsargā pašvaldības saistošie noteikumi. Tie ir līdzīgi, kā valsts pieminekļiem, tikai atvieglotākā statusā, ar rekomendējošu raksturu. Pārkāpumu gadījumā var tikt izteikts brīdinājums, bet nav paredzētas soda sankcijas. Jebkuri būvdarbi, kas skar šos objektus, ir jāsaskaņo ar Būvvaldi un Kultūras pārvaldi, kura sniedz tehniskos nosacījumus par krāsu, materiālu izvēli un citiem ieteikumiem, lai objektam netiktu samazināta tā vēsturiskā nozīme un vērtība.
Sagatavošanas stadijā ir Daugavpils novada domes saistošie noteikumi “Par Daugavpils novada pašvaldības līdzfinansējumu Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu un kultūras mantojuma objektu saglabāšanu Daugavpils novadā”, kas noteiks iespēju konkursa kārtībā katru gadu objektu īpašniekiem pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras mantojuma objektu atjaunošanā, konservācijā vai restaurācijā.
Foto attēloti vairāki jaunpievienotie objekti – Ķirupes dzirnavas Līksnas pagastā, Trakta Sankt-Pēterburga – Varšava Roznieku ceļa apsarga māja Kalkūnes pagastā, Māsas Stefānijas Lazdānes (1919-1954) dzimto māju piemiņas vieta Nīcgales pagastā, Baronu medību muižas saimniecības ēka ar pagrabu Lauceses pagastā, Pakrāču dzirnavas Kalkūnes pagastā.
