Nupat dienasgaismu ir ieraudzījis Augšdaugavas novada vieglatlētikas trenera Jāņa Petrovska sagatavotais izdevums “Daugavpils pilsētas un novada visu laiku labākie vieglatlēti”, ko viņš veltījis vieglatlētiem un treneriem kā pateicību par viņu sasniegumiem un nesavtīgo darbu.
Jānis Petrovskis ir Augšdaugavas novada sporta skolas treneris, kurš izaudzinājis ne vienu vien vieglatlētu paaudzi. Daudzu sportistu izcilie sasniegumi jau ir vēsturē un arī vecā treneru paaudze aiziet mūžībā, tāpēc Jānis Petrovskis uzskata par svarīgu apkopot šo informāciju, lai viņu paveiktais netiktu aizmirsts.
1997. gadā Latvijas vieglatlētikas savienība laida klajā brošūru, veltītu Latvijas vieglatlētikas simtgadei. Tas pamudinājis Jāni Petrovski apkopot tieši bijušā Daugavpils rajona un pilsētas sportistu veikumu. Jau 2000. gadā iznāca pirmais izdevums, veltīts 15 labākajiem vietējiem vieglatlētiem, bet jaunākajā izdevumā ir jau daudz plašāka informācija.
Strādājot par pasniedzēju Daugavpils Universitātē, Jānis Petrovskis saskārās ar mācību metodisko līdzekļu trūkumu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņš ķērās klāt materiālu apkopošanai, jo tie var noderēt topošajiem sporta skolotājiem un treneriem.
Jānis Petrovskis ir caurskatījis tūkstošiem protokolu un vieglatlētikas biļetenu, lai izveidotu pārskatu par sportistu labākajiem sasniegumiem vairāku gadu griezumā. Brošūrā ir fiksēts 761 rezultāts, tostarp sportistu personīgie rekordi, kas sasniegti 16 valstu 80 pilsētās. Pieminēti 43 treneri, kas gatavojuši vieglatlētus dažāda mēroga sacensībām.
Vieglatlētikas attīstība novadā notikusi cikliski, uzplaukums bijis septiņdesmito gadu vidū, nākamais ap 2000. gadu, kā arī ievērojami sasniegumi vērojami pašlaik jau kopš 2018. gada.
“Viss atkarīgs no trenera, kādas disciplīnas viņš izvēlas, ko grib sasniegt. Pēc tam atbilstoši atrod audzēkņus. Ir disciplīnas, kurās ir ļoti augstvērtīgi, labi rezultāti. Tādas ir 100 un 200 m skrējieni sievietēm, augstlēkšana, tāllēkšana, pietiekami augstā līmenī ir arī jaunā disciplīna – trīssoļlēkšana. Vīriešiem spilgti izteikts 800 m skrējiens, tāpat augstlēkšanā ir augstvērtīgi rezultāti. Arī sprinta disciplīnās 100 un 200 m,” stāsta izdevuma autors.
Pašam Jānim Petrovskim ir vairāk nekā 50 gadu darba stāžs trenera darbā, tāpēc viņš var izvērtēt vieglatlētikas kā sporta veida attīstību, treneru darbu un kļūdas, arī problēmas, kas neļauj vieglatlētikai izvirzīties par vienu no vadošajiem sporta veidiem Daugavpilī un Augšdaugavas novadā.
“Daugavpils rajonā 70. gadu vidū man bija ļoti laba komanda, pat neticas, ka tā tas varēja būt. Viens no audzēkņiem izcīnīja otro vietu Padomju savienības čempionātā Minskā jauniešiem, lecot divu metru augstumu 15 gadu vecumā. Un bija plejāde skrējēju, jo Latvijas čempionātā no sešām izcīnītajām zelta medaļām četras bija no Ilūkstes, no toreizējā Daugavpils rajona. Interesants periods bija arī tad, kad es strādāju Daugavpils Universitātē, savienojot paralēli arī trenera darbu. Tie bija deviņdesmitie gadi, kad liela plejāde audzēkņu vienās sacensībās Rīgā izcīnīja 14 medaļas, no tām kādas astoņas zelta. Ka trenerim man tas bija patīkams laiks, Latvijas treneru konkursā es biju starp pirmajiem 20, pat augstākas vietas, kādi gadi pieci es tur biju paša augšgalā. Šodien tie rezultāti tik augsti un augstvērtīgi vairs nav,” teic ilggadējais treneris.
Problēmu vieglatlētikas jomā ir ļoti daudz. Viena no tām ir nepietiekošs atbalsts treneriem, kuri lielākoties ir sava darba entuziasti.
Pašlaik Augšdaugavas novada sporta skolā esot 11 treneri, bet paredzēt, ka veiksies turpmāk, esot ļoti grūti. Jānis Petrovskis uzsver, ka ne jau treneru lielais skaits nosaka rezultātu, bet gan viņu profesionālais darbs un vēlēšanās kaut ko sasniegt.
“Agrāk bija stipri lielāka konkurence starp treneriem, viņi tika arī vairāk stimulēti, saņēma šādas tādas balvas par konkursiem, centās kaut ko sasniegt. Tagad tā nav. Arī sporta vadība to nevienam neprasa. Visi strādā, tātad viss ir ļoti labi,” saka J. Petrovskis. Viņš uzsver, ka Augšdaugavas novada sporta skolā ir profesionāli treneri, kas vēlas sasniegt rezultātu. Tādi ir Jana un Dmitrijs Hadakovi un Andrejs Domaņins. “No viņiem var sagaidīt labus rezultātus un tie jau ir. Daugavpils novadā pēdējos gados ir diezgan augstvērtīgi rezultāti, tādi kā Edvīns Hadakovs, dvīņumāsas Ignatjevas un Jevdokimova, un vēl vesela rinda jaunu vieglatlētu.”
Kādreiz Daugavpilī norisinājās dažāda mēroga vieglatlētikas sacensības, bet nu jau gadiem ilgi nekas nenotiek. Jānis Petrovskis uzskata, ka tam par iemeslu ir kārtīgas sporta bāzes trūkums. “Tagad šeit nekas nenotiek, jo sacensības nevar sarīkot atbilstoši kaut kādiem vieglatlētikas noteikumiem. Manēžā gan notiek Henrija Silova kauss vieglatlētikā, bet tur ir tikai viena disciplīna – augstlēkšana.”
Trenēties vieglatlētikā ir iespēja Višķu un Ilūkstes stadionā, Augšdaugavas novada sporta skola īrē arī pilsētas manēžu. Diemžēl liela problēma ir motivēt jauniešus nākt uz treniņiem, jo viņiem ir pavisam citas intereses. Turklāt bērnu skaits strauji sarūk, kas noved pie lielas konkurences starp dažādiem sporta veidiem.
“Vajag padomāt par savu veselību. Vieglatlētika palīdz nostiprināt veselību, lai jaunieši izaugtu fiziski spēcīgi, ātri, varētu kaut ko izdarīt, jo vēlāk tas pašiem atnes prieku un patiku, ka viņš kaut ko var,” atzīst Jānis Petrovskis.
Teksts, foto: Inese Minova
