Mandalas ir mākslas darbi, kas tiek izmantoti, lai dziedinātu, veicinātu garīgo attīstību un veiktu meditāciju. Tās sastopams jau senajās kultūrās, taču mūsdienās tiek izmantotas kā terapijas vai meditācijas veids, kas palīdz cīnīties ar stresu un citām problēmām. Mandalu krāsošana ir viens no meditācijas veidiem, kas mūsdienās kļuvis diezgan populārs. Taču radoši cilvēki iemācījušies paši veidot mandalas no visdažādākajiem materiāliem, rotaļājoties ar krāsām, formām un ornamentiem.
Daugavpils novada rokdarbniece Antoņina Geriņa darina neparastas tekstila mandalas. Ar šo nodarbi aizrāvusies pirms pāris gadiem un joprojām ļaujas eksperimentiem, atzīstot, ka labākie darbi vēl tikai taps. Divu gadu laikā Antoņina izgatavojusi virkni krāšņu mandalu, kas pašlaik rotā Skrindu dzimtas muzeja Kulinārā mantojuma telpas skatlogus.
Tiek uzskatīts, ka mandalas radīšanas brīdī cilvēks savu prātu klusām programmē uzņemt tās spēku. Antoņina atzīst, ka arī viņai šo darbu radīšanas process ir sava veida relaksācija. “Šo mandaliņu izgatavošanas procesā cilvēka prāts atslēdzas no ikdienas rutīnas. Tu aizej citā realitātē, citā pasaulē un nedomā, kas notiek blakus, bet domā par darba procesu. Tajā tu ieliec labas domas. Pie visiem darbiem, ko esmu veidojusi, ir domātas tikai labas, mīļas domas.”
Iepriekš Antoņina ir mēģinājusi zīmēt mandalas un likt kopā krāsu kombinācijas. Kad Skrindu dzimtas muzejā notika Ingas Kokinas mandalu radošā darbnīca, Antoņinai radusies doma pamēģināt pašai izgatavot mandalu no dzijas. Šī doma viņu ilgu laiku urdījusi, līdz Antoņina ieraudzīja Anžellas Nartišas veidotās mandalas. Ar to arī sākušies pašas radošie eksperimenti. Antoņina tika uzaicināta piedalīties izstādē Skrindu dzimtas muzejā, taču jutās apjukusi. “Nesapratu tobrīd, ko un kā veidot. Noskaitīju Tēvreizi un saucu talkā augstākos spēkus. Tad man atraisījās domas. Rokas tikai strādāja. Pa dienu tapa viens darbs, naktī nākamais,” stāsta Antoņina.
Ar savām tekstila mandalām Antoņina piedalījusies arī Daugavpils novada rokdarbnieču izstādē. Tai izgatavojusi mandalas pavasarīgās noskaņās. “Es tikai skatījos, kur kas dabā notiek, kādas krāsu nianses saplūst kopā, kādi ornamenti un raksti veidojas. Kaut vai no tām pašām sasalušām ūdenslāsēm. Es tikai saskatīju rakstus, bet naktī guļot, visa tā kombinācija galvā veidojās,” savu rakstu noslēpumos dalās rokdarbniece.
Pati mandala top diezgan ātri, daudz vairāk laika aizņem sagatavošanas process, jo Antonina sagatavo pamatam trafaretu, piemeklē krāsainu dziju, sastiprina kopā koka irbulīšus, uz kuriem vēlāk top krāšņi raksti.
Mandalu izgatavošana ir nesena aizraušanās, iepriekš visu dzīvi Antoņina bijusi liela adītāja, darinājusi visdažādākos adījumus sev un meitai, tostarp kostīmus, jakas un džemperus. “Toreiz veikalos neko daudz nopirkt nevarēja, tāpēc visu adīju pati. Adīšana bija visa mana pasaule, relaksācija. Turklāt man vajadzēja adīt tādus rakstus, kādu nebija nevienam citam. Biju principiāla, man vajadzēja radīt tikai skaistus darbus. Tagad jau tos neviens nevalkā, daudzi ir izārdīti, tikai retais darbs ir saglabājies,” stāsta Antoņina.
Jāteic, ka Antoņina pēc profesijas ir pavārs-tehnologs, daudzus gadus nostrādājusi par pavāri, līdz nolēma pilnībā pievērsties savai lauku saimniecībai, kur ik dienu ir daudz darāmu darbu. Rokdarbi ir viņas iespēja atpūsties, tāpat arī grāmatu lasīšana. Antoņina atzīst, ka piecu gadu laika izlasījusi 230 grāmatas.
“Esmu tāds nemiera gars, noteikti izdomāšu vēl kaut ko jaunu radīt,” teic rokdarbniece.
