Dzīvē viss ir iespējams, ja vien ir vēlēšanās un drosme uzdrīkstēties. Par to ir pārliecināts Aleksejs Mihejevs, kurš pirms septiņiem gadiem nolēma iemainīt dzīvi pilsētā pret laukiem, kur aktīvi darbojas lauksaimniecības un tūrisma jomā.
No pilsētnieka par lauksaimnieku
Aleksejs ar ģimeni iepriekš dzīvoja Daugavpilī, kur viņam joprojām ir savs bizness — apsardzes firma „Info dispecher”. Lēmums pārcelties uz laukiem nācis negaidīti, jo bija iespēja iegādāties māju Tabores pagastā. Ģimene sākumā par ideju pārcelties uz dzīvi laukos gan nav bijusi sajūsmā, tomēr, apsvēruši visus par un pret, nolēmuši ļauties piedzīvojumam. Turklāt pilsēta no pagasta atrodas vien desmit minūšu brauciena attālumā.
Netālu no jaunās mājvietas saimnieki ievērojuši pamestu fermu. Radās ideja to iegādāties un attīstīt aitkopību. Gan pašu, gan nomātajā zemē tagad ganās viens no lielākajiem aitu ganāmpulkiem Latgalē – ap 300 Latvijas melngalves. Pirms pāris gadiem saimnieku izveidotā SIA „Info Agra” atzīta par labāko gada lauku saimniecību lopkopībā Daugavpils novadā, jo ganāmpulku izdevies palielināt trīs reizes.
Savu izvēli pievērsties tieši aitkopībai Aleksejs pamato ar to, ka ar lauksaimniecību iepriekš nav nodarbojies, audzēt liellopus būtu sarežģīti, jo tiem vajag vairāk uzmanības, arī platības tiem nepieciešamas daudz lielākas. Savukārt ar aitām esot daudz vienkāršāk, pat bērni labprāt palīdz saimniekot. “Pat ja aitas pārraus nožogojumu, tās nekur tālu neaizbēgs. Tā ir iegājies, ka septiņos vakarā aitas atgriežas fermā uz naktsmieru, nekur nenoklīst,” saka Aleksejs.
Aleksejs iestājies Latvijas aitkopju asociācijā, apmeklē seminārus, pastāvīgi izglītojas, dalās pieredzē ar citiem aitkopjiem. Viņa sieva Anna ir apguvusi lauksaimniecības pamatus Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajos kursos.
Aitas Aleksejs pārdod dzīvsvarā uzpircējiem, kas tālāk eksportē gaļu uz Eiropu—Zviedriju un Vāciju. Diemžēl Latvijā pieprasījums pēc aitas gaļas esot ļoti zems, vietējā tirgū realizēt gaļu pagaidām esot sarežģīti, taču saimnieks cer, ka šis veselīgais vietējais produkts ieinteresēs arvien vairāk patērētāju tepat Latvijā.
Aitas gaļa esot iecienīta arī pašu ģimenē. Gardi pagatavotu, to labprāt bauda arī visas trīs atvases — Sofija, Emīls un Georgijs. Lai arī aitas gaļa ir ļoti specifiska un ne katram tā garšo, tā ir ļoti veselīga. “Aita neēd neko citu kā svaigu sienu, nekad negrauzīs bojātus dārzeņus. Gribētos, lai cilvēki vairāk pievērstos veselīgam uzturam,” saka saimnieks.
Problemātiski Latvijā ir rast noietu arī aitas vilnai. Mazos apjomos to iepērk amatnieki, kas to paši mazgā pirms tālākas izmantošanas. Lielāko daļu vilnas saimnieki mazgā paši un veido uzkrājumus. “Realizēt vilnu pagaidām var tikai Polijā, no kurienes tā tiek eksportēta uz Ķīnu. Tā sanāk, ka mēs pēc tam no ķīniešiem pērkam vilnas izstrādājumus jau ar citu cenu,” saka Aleksejs. Attīrīto aitas vilnu saimnieki paši ir izmantojuši celtniecībā ka siltināšanas materiālu un atzīst to par ļoti labu.
Sienu aitām saimnieki gatavo paši, tin ruļļos, sēj arī auzas lopbarībai. Aleksejs īstenojis 15 000 eiro vērtu Lauku atbalsta dienesta projektu jaunajiem zemniekiem, lai varētu iegādāties tehniku lopbarības sagādāšanai – traktoru, rituļu presi, ieguldīja līdzekļus arī fermas remontā. Saimnieks uzskata, ka ir jāizmanto katra iespēja pieteikties projektiem un saņemt atbalstu.
Pašam sava muiža
Meklējot zemi savas saimniecības paplašināšanai, Aleksejs uzgājis vecu pamestu māju Daugavas krastā. Uzmeklējis ēkas īpašniekus un piedāvājis no viņiem ēku atpirkt ar domu izmantot to tūrismam. Veicot dzīvojamās mājas renovāciju, uzgājuši baļķi, uz kura iegravēts datums “1855”, kas ļauj nojaust ēkas būvniecības laiku. Par šīs apdzīvotās vietas vecumu liecinot arī simtgadīgās liepas mājas tuvumā. Kas īsti to būvējis un kas tajā dzīvojis, saimnieks vēl nezina, taču meklē informāciju. Zināms vien, ka šajā vietā Daugavas krastā senos laikos atradusies Elernes Āboltiņu apmetne, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Šo faktu Aleksejs vēlas izmantot, lai piesaistītu tūristus. Vecajā ēkā viņš izveidojis viesu māju “Elernes Muiža”, kas jau pērn eksperimenta kārtā sāka uzņemt atpūtniekus. Interese esot, vienīgi šogad pandēmija iedragājusi visus plānus, taču pašlaik jau tiek uzņemti viesi, galvenokārt no Latvijas. Vienlaikus te var apmesties ap 30 cilvēki, katram ir atsevišķa istaba ar labierīcībām.
Atpūtnieki te var baudīt klusumu pie dabas, doties makšķerēt, braucienos ar laivu pa Daugavu vai izbraukt ar divriteni pa vietējiem velomaršrutiem. Ja ir vēlme, Aleksejs noorganizē arī braucienu ar kaijakiem un plostiem sadarbībā ar citiem tūrisma uzņēmējiem. “Ar kaijaku no šejienes līdz Grīvas tiltam var nobraukt četrās stundās. Mēs jūs te iesēdināsim un galamērķī savāksim un nogādāsim atpakaļ,” saka Aleksejs. Bērniem ir izveidots rotaļu laukums. Pagalmā ir lapene atpūtai un āra kamīns, tāpat arī baļļa peldēm. Ēkā ir nodrošināts viss nepieciešamais, lai viesi var justies kā mājās. “Cilvēkam vajag paņemt līdzi tikai labu garastāvokli, peldbikses un iešļūcenes, visu pārējo mēs nodrošināsim,” jautri teic saimnieks. “Mūsu māja ir jūsu māja”. Pagaidām gan viņš nevar nodrošināt atpūtniekiem ēdināšanu, taču viesi sev maltīti var pagatavot paši ērti aprīkotā virtuvītē vai arī pasūtīt, bet saimnieks parūpēsies par tās piegādi.
Atpūtnieki te ir iecienījuši ķert zivis, loms esot bagātīgs. Saimnieks var nodrošināt visu nepieciešamo ekipējumu makšķerēšanai un arī obligātās atļaujas. “Te ir ļoti bagāts mežs apkārt, pilns ogu, sēņu un dažādu pārsteigumu, tāpēc ir, ko darīt,” saka Aleksejs.
Tā kā īpašums atrodas dabas parkā “Daugavas loki”, te nedrīkst būvēt neko jaunu, toties ir iespēja restaurēt vecās ēkas. Piemēram, vecais šķūnis pamazām pārtop par plašu telpu, kur turpmāk varēs rīkot kāzu svinības un citus plašus pasākumus. Aleksejs plāno uzrakstīt kādu projektu tūrisma jomā, lai var pilnveidot šo atpūtas vietu. Viņš cer, ka pandēmija beigsies un tūrisma joma turpinās attīstīties, varēs uzņemt viesus arī no tālienes.
Nākotnē Aleksejam ir daudz grandiozu plānu. Viesu mājas tuvumā viņš izpircis pussagrautu fermu kompleksu, ko plāno restaurēt citām vajadzībām. Iespējams, ar laiku varēs izveidot arī papildu darba vietas.
Teksts, foto: Inese Minova
