Kalupe jau vairākus gadus godam nes Daugavpils novada sportiskākā pagasta titulu. Tas ir vienīgais pagasts novadā, kur vienlaikus tiek attīstīti vairāki sporta veidi un ir pašiem savs hokeja laukums, kurp trenēties labprāt brauc arī citu pašvaldību sportisti. Pagasta pārvaldes ēkas abos stāvos vitrīnas ir pilnas ar kausiem, kas iegūti dažāda mēroga sacensībās. Sportisko garu pagastā jau ilgus gadus uztur sporta darba organizators Aleksandrs Vabiščevičs, kuram sports ir ne tikai darbs, bet arī vaļasprieks.
Amatieru sporta augstā latiņa
Aizvadītā sezona Kalupes sportistiem bijusi gana veiksmīga, neskatoties uz to, ka pandēmijas dēļ tika atcelti vairāki turnīri. Latvijas 3. līgas čempionātā futbolā Latgales divīzijā Kalupes komanda izcīnījusi 2. vietu. Savukārt Kalupes hokeja komanda izcīnīja pirmo vietu starptautiskajā hokeja turnīrā amatieru komandām ”Slāvu kauss” Novopolockā un trešo vietu Daugavpils pilsētas atklātajā hokeja čempionātā.
Aleksandrs par saviem sportistiem runā ar lepnumu, vienmēr sacensībās tiek gūtas godalgas, taču ne tas esot galvenais. Daudz svarīgāk, ka cilvēkiem tas patīk un ir vajadzīgs. Aleksandrs atminas, ka Kalupes pagasts allaž bijis sportisks, arī t.s. kolhozu laikos. Viņš pats strādāja komunālajā saimniecībā par transporta vadītāju. Padzenāt bumbu brīvos brīžos ar pagasta puišiem bija ierasta lieta. “Ko tikai esam spēlējuši savulaik – basketbolu, volejbolu, hokeju. Profesionāli ar to nenodarbojāmies, arī īpašu iespēju padomju laikā nebija. Tagad gan ir – gan jauniešiem, gan bērniem, būtu tikai vēlēšanās,” saka Aleksandrs. Vēlāk pagastos tika izveidotas sporta darba organizatoru likmes un to piedāvāja arī Aleksandram. “Man tas ir vaļasprieks. Neesmu beidzis nekādas sporta skolas. Es ļoti mīlu savu darbu, savus sportistus. Manuprāt tas ir galvenais. Ne tikai es tajā ieguldu, bet arī paši sportisti, atrod laiku un līdzekļus.”
Kalupes zīmols – hokejs
Aktīva sporta dzīve pagastā aizsākās pirms divdesmit gadiem, izveidojot hokeja komandu. Savu jubileju komanda nesen nosvinēja ar dalību turnīrā Sanktpērterburgā. Tieši hokejs kļuvis par pagasta zīmolu. “Hokejs puišiem patīk, Kalupē laikam nav neviena puikas, kas neprastu uz slidām stāvēt,” saka Aleksandrs, kurš pats pirmo reizi uz slidām gan apstājies vien 36 gadu vecumā, mācījies slidot turpat uz Kalupes dīķiem. Taču viņš smejas, ka iemācīties var visu jebkurā vecumā, ja vien ir vēlme. Pats dzenā ripu Daugavpils novada hokeja komandas sastāvā un iedvesmo vietējos puišus.
Īstenojot projektu, Kalupē 2009. gadā tika izveidots hokeja laukums, pirmais Latgalē. Laukums aprīkots ar ģērbtuvēm un dušu, ierīkots apgaismojums. Ja nebūtu sākusies krīze, būtu dabūjuši gatavas arī skatītāju tribīnes un vēl šo to, prāto Aleksandrs.
Diemžēl ar ziemām gan Latvijā neveicas, tāpēc lielākoties treniņi notiek Daugavpils Ledus hallē. Pērn vispār sniega nebija, bet šogad, kad beidzot hokeja laukums varētu darboties ar pilnu jaudu, to neļauj darīt pandēmija. “Šī iemesla pēc pat nelējām iekšā ledu, jo tad būtu grūti izkontrolēt esošos ierobežojumus,” saka komandas treneris. Arī treniņi ledus hallē pagaidām nav iespējami.
“Parasti puiši jau zina, ka trešdienās ir treniņš, un visi ir klāt, nav neviens jāmeklē rokā. Hokejs ir narkotika, vaļasprieks, esam gatavi paši apmaksāt ledus īri, lai tikai varētu spēlēt hokeju. Kas reiz pamēģinājis, nevar vairs atteikties,” saka Aleksandrs. Nav brīnums, ka ar hokeju “saslimuši” arī abi Aleksandra dēli Renāts un Vadims, turklāt profesionālā līmenī, spēlē virslīgā. Pašlaik abi strādā par treneriem Daugavpils Ledus skolā.
Jo vairāk, jo interesantāk
Kalupe ir arī sportiski daudzveidīgs pagasts. Ar hokeju vien Aleksandram bija par maz. Reizē ar hokeju sāka attīstīt arī futbolu, basketbolu, volejbolu, florbolu un telpu futbolu. “Spēlējam futbolu Latvijas mērogā, bijām Latvijas otrās līgas čempioni, pērn ieguvām otro vietu. Piedalījāmies Latvijas kausa izcīņā. Mums ir sportisks pagasts. Daudzi audzēkņi ir spēlējuši profesionāli augstā līmenī,” stāsta Aleksandrs. Attīstīt vairākus sporta veidus vienlaikus nav viegli, toties pašam esot interesanti. “Pats galvenais, ka ir cilvēki, kas vēlas to darīt. Es tikai atbalstu viņus, bet mani savukārt atbalsta pagasta un novada vadība. Nav tiesa, ka nav cilvēku. Ir, tikai viss jāpasniedz pareizi, lai viņiem būtu interesanti.”
Komandās iesaistās gan Kalupes, gan kaimiņpagastu vīri. Lielākoties sportisti ir vieni un tie paši, spēlē vairākus sporta veidus. “Rasčevski, Koržeņevski, Siņicini, Lagušs, Ciršs un daudzi citi veido mūsu pamatu. Kalupes hokejisti ir kādi 12—14 puiši, vietējo futbolistu nedaudz mazāk.
Galvenais ir atmosfēra komandā. Ja cilvēkiem patīk, viņi paši nāks. Negribu lielīties, bet mūsu futbola komandā daudzi prasās un nav tik viegli tikt, izvēli veic pieredzējušie spēlētāji. Mums ir ļoti labs, veselīgs kolektīvs,” atzīst Aleksandrs. Grūtāk esot piesaistīt jaunatni, tā dodot priekšroku datoram. Arī ģimeņu rocība atšķiras, ne katrs varot atļauties bērnam nopirkt hokeja formu, taču arī šos jautājumus varot atrisināt. Sporta komandas ar inventāra iegādi un dalības apmaksu atbalsta pagasts, taču daļa izdevumu gulstas uz pašu sportistu pleciem. Kaut vai ledus īre hallē nav lēts prieks, taču puiši labprāt maksā paši, lai būtu iespēja spēlēt.
Pirms pāris gadiem pagasts varēja lepoties arī ar savu sieviešu basketbola komandu. Tā veiksmīgi startēja gadus desmit. “Zināju, ka šī diena reiz pienāks un pienāca arī, visas izskrēja pie vīriem, komanda izjuka. Protams, varbūt uz kādu dienu varētu savākt kopā, mūs aicina spēlēt Malta, Rēzekne. Ar viņām bija ļoti interesanti strādāt.”
Pietrūkst kustības
Trenera darbu Aleksandrs apguvis pašmācības ceļā, vērojot citu komandu spēles. Amatieru sportā galvenais esot, lai cilvēki būtu nodarbināti, lai viņiem tas patiktu. Reizi divos gados tiek rīkots novada hokeja kauss, kas notiek Daugavpils ledus hallē. Kalupē ik vasaru notiek tradicionālais futbola kauss, kurā piedalās arī citu pašvaldību komandas, piemēram, no Krāslavas, Jēkabpils, Preiļiem un Daugavpils. Interese ļoti liela. Galvenā sporta bāze ir Višķu stadions, kur notiek sacensības, bet treniņi lielākoties notiek Spoģu vidusskolas sporta zālē.
Sporta organizators drīzāk nav darbs, bet dzīvesveids. Aleksandrs šajos gados jau pieradis, ka visas brīvdienas jau aizņemtas, kaut kur jābrauc, jo lielākoties sacensības notiek tieši nedēļas nogalē. “Mana sieva jau bija pieradusi, ka brīvdienās manis nav. Arī paziņas ar to rēķinājās, ja grib rīkot kādu pasākumu, tad pielāgojas. Pie tā var pierast, tas nav nekas sarežģīts. Agrāk brīvdienās domāju, pie kā ķerties vispirms – futbols, hokejs, basketbols…Viss bija saplānots, visu laiku kustība. Bet kustība ir dzīve. Tagad jūtos savādi, jo pašlaik sports pilnībā paralizēts,” nopūšas Aleksandrs.
Covid-19 dēļ atceltas gan sacensības, gan treniņi. Nedz pats, nedz sportisti nezina, kur sevi likt. “Gribas darīt, kamēr ir spēks un vēlēšanās. Gadi jau arī iet uz priekšu. Dažreiz domāju, ko gan es darīšu bez šī darba. Taču visi sportisti ir tādi, ne tikai es. Gribas strādāt, bet pagaidām nekas nenotiek, jūtamies kā svešā ādā.” Protams, Aleksandrs ar puišiem cerīgi raugās nākotnē un kaļ plānus ar domu, ka sporta dzīve drīz atsāksies un varēs nolaist tvaiku gan novada, gan Daugavpils un valsts mēroga čempionātos. Bet pagaidām esot vismaz jāaizbauda ziemas sniegtās iespējas doties uz slēpošanas trasi, jo sportistam vienmēr jābūt formā.
***
Pērn Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā Aleksandram Vabiščevičam piešķirts Daugavpils novada domes Atzinības raksts par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu sporta attīstībā un popularizēšanā Daugavpils novadā.
Teksts, foto: Inese Minova