Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju, komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni” jau vairākus gadus rīko zīmējumu konkursu skolēniem „Sibīrijas bērni 1941/1949”, aicinot tajā piedalīties Latvijas vispārizglītojošo un mākslas skolu audzēkņus, kuri apgūst profesionālās ievirzes izglītības programmu “Vizuāli plastiskā māksla”. Konkursa kopējā tēma ir Latvijas vēsture – 1941. un 1949. gada deportācijas.
Šogad jaunākajā vecuma grupā (6-10 gadi) trešo vietu izcīnīja Naujenes Mūzikas un mākslas skolas audzēkne Aleksandra Solima, kurai 14. jūnijā Rīgas pilī godalgu pasniedza Valsts prezidents Egils Levits un konkursa žūrijas pārstāve Regīna Deičmane.
Aleksandra ar melnu pildspalvu izveidojusi grafikas darbu, kurā atainots aizejošs vilciena sastāvs un raudoši cilvēki. Meitenes māmiņa Olga Solima stāsta, ka ieraudzījusi internetā informāciju par izsludināto zīmējumu konkursu un piedāvājusi meitai tajā piedalīties. “Nejautājot, kas jāzīmē, atbilde bija apstiprinoša,” saka jaunās mākslinieces mamma. Olga ļoti daudz stāstījusi meitiņai par traģiskajiem notikumiem Latvijas tautas vēsturē, salauztajiem cilvēku likteņiem, rādījusi internetā uzietās fotogrāfijas, daudzās no kuram redzami lopu vagonu sastāvi, ar kuriem Latvijas iedzīvotāji tika izvesti svešumā. Aleksandrai uzreiz radās ideja, kāds varētu būt viņas zīmējums. Meitene izvēlējās grafikas tehniku, ko apguvusi Naujenes Mūzikas un mākslas skolā skolotājas Anitas Jasinskas vadībā. Zīmējumā meitene attēlo, kā cilvēki tiek aizvesti projām, viņu emocijas. Zīmējums tapa karantīnas laika, kad mācības skolā notika attālināti, Aleksandra zīmējot pavadīja ļoti daudz laika. Olga Solima atzīst, ka meita bija ļoti priecīga un lepna par iespēju doties uz tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu, jo tas bija viņas sapnis.
Aleksandras vizuālās mākslas skolotāja Anita Jasinska meiteni raksturo kā vienu no talantīgākajiem skolēniem, kuras darbi izceļas ar oriģinalitāti un izteiktu individualitāti, Aleksandra lieliski prot izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. “Aleksandra ir atvērta visam jaunajam, gatava riskēt, ir kreatīva, nopietni izturas pret savu nodarbi un gūst no tā gandarījumu. Manuprāt, viņai padodas viss — zīmēšana, gleznošana, veidošana, papīra plastika. Nav tāda priekšmeta, ar ko Aleksandra netiktu galā. Viņa ir izteikti zinātkāra. Kopš pirmās dienas mākslas skolā aktīvi piedalās konkursos un visās skolas aktivitātēs.”
Konkurss tiek rīkots, lai neļautu aizmirst Latvijas vēsturē svarīgus un traģiskus notikumus, veicinātu un uzturētu bērnos interesi par Latvijas un tās tautu vēsturi komunistiskā padomju režīma okupācijas laikā, pievērst uzmanību Latvijas iedzīvotāju likteņiem Sibīrijas izsūtījumā un mudināt interesēties arī par šobrīd Sibīrijā dzīvojošo bijušo Latvijas iedzīvotāju un latviešu likteņiem.
Konkursa žūrija, kuras sastāvā bija mākslinieki Ieva Jurjāne, Linda Lūse, Aivars Vilipsons, Giors Geks, Regīna Deičmane, mākslas skolas pedagoģe Vaira Cīrule un emeritus profesors Roberts Muzis, vērtēja idejas veiksmīgumu, tēmas risinājumu, izteiksmes līdzekļu izvēli tēmas risinājumā, izmantotās tehnikas pārzināšanu un prasmīgo lietojumu. Katrā vecuma grupā tiek izraudzīti trīs labākie darbi. Žūrijas komisijas locekle māksliniece Ieva Jurjāne uzsver, ka katrā vecuma grupā ir vērtīgi darbi kā indivīda skatījums: “Žūrija novērtē katru darbu, kas liecina par personīgu attieksmi un līdzpārdzīvojumu. Aizdomāties par šo tēmu – tas nav maz. 1941. un 1949. Gada notikumi ir pavisam nesena vēsture. Brīdī, kad vēsture notiek ar indivīdu, katrs cilvēks kļūst par tās daļu. Tikpat labi tas notiek šodien.”
Teksts: Inese Minova
Foto: no Olgas Solimas personiskā arhīva