Agra Jēgere no Mērniekiem dāvinājusi Naujenes muzejam 27 metrus musturdeķa Latvijas likteņupes Daugavas sildīšanai.
Salacgrīvas novada Mērniekos dzīvojošā Agras kundze pirms pieciem gadiem saņēma titulu Latvijas lepnums. Viņa bija aizrāvusies ar zeķu adīšanu un dāvināšanu. Gadu tūkstoša sākumā, kādas sievietes rosināta, viņa sākusi uzskaitīt, cik zeķu pārus noadījusi. Piereģistrēts 2200! Iesaistīties Naujenes novadpētniecības muzeja Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanā Agru mudinājusi viņas draudzene Margrieta Hanis. Kādu laiku atpakaļ uz muzeju atgādāti 10 musturdeķa metri, savukārt tagad – vēl 17. Kopā atvestie musturdeķa fragmenti sver 27 kilogramus. Uz muzeju atbraukusī Margrieta stāsta, ka musturdeķa gabaliņi adīti un kopā šūti vairāku gadu garumā. Pati Agra izrēķinājusi, ka musturdeķa darināšanai viņai būtu aizgājuši pilni pieci mēneši viņas dzīves, ja tas taptu bez pārtraukumiem. Musturdeķa krāsainos kvadrātiņus rotā uzraksti “Saules mūžu Latvijai”, “Skaidras debesis novēl Salacgrīvas novads”, “Daugavu sveic Salaca” un citi. Tagad šis apjomīgais musturdeķa fragments iekļausies pārējo musturdeķa darinātāju veikumā.
Pati Margrieta Hanis ir no Limbažiem no trimdas latviešu organizācijas “Daugavas vanagi”. Magrietas kundze sevi sauc par kūdītāju, kas pirms vairākiem gadiem rosināja savu draudzeni Agru Jēgeri sākt veidot musturdeķa fragmentus. Abas kopā ir vairāk kā 20 gadus dziedājušas Limbažu korī, ko vadīja koru diriģents, sabiedriskais un kultūras darbinieks Arnolds Skride. Margrietas kundze ir liela Latvijas valsts un sava darba patriote, kas vēl arvien paliek uzticīga ārsta profesijai. 81 gada vecumā viņa vēl joprojām turpina strādāt par ārstu otorinolaringologu Limbažos.
Augšdaugavas musturdeķa veidošana sākās par godu Naujenes Novadpētniecības muzeja 15 gadu jubilejai 2011. gadā. Ideja par lielākā Latvijas mursturdeķa veidošanu pieder Naujenes Novadpētniecības muzeja direktorei Evitai Kusiņai – Koļesņikai. Musturdeķa veidošanas mērķis ir vairāku gadu desmitu garumā izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.
Musturdeķa veidošanas fragmentus, gan lielākus, gan mazākus, ada, tamborē un auž gan novadnieki, gan citu Latvijas novadu un pat valstu piederīgie. Gandrīz divi ar pus tūkstoši krāšņu kvadrātiņu musturdeķim ir veidojuši Siguldas 1. pamatskolas skolotāji, skolēni un viņu vecāki, savukārt no Salaspils 2. vidusskolas un rokdarbnieču kopas “Sirdsprieks” atceļojuši 1475 fragmenti, ļoti aktīvi akcijā iesaistās arī citu Latvijas skolu kolektīvi. Fragmentus sūta arī vairāku senioru biedrību un pulciņu pārstāves no visas Latvijas, seniori no sociālajiem aprūpes centriem, pansijām un pansionātiem, rokdarbnieces no malu malām. Ikviens musturdeķa fragmentu dāvinātājs tiek iegrāmatots un tam izteikta pateicība par dalību akcijā. Lielajā Augšdaugavas musturdeķī ievīti dažādi cilvēku stāsti un likteņi. Nereti fragmentu dāvinājumi tiek atsūtīti kopā ar vēstuli vai kādu vēstījumu. Bieži dāvinājumu pavada arī kādas dzejas rindas. Augšdaugavas mustrudeķa ideja patiesi ir izgājusi cauri daudzu cilvēku sirsniņām, vairojot skaisto, pozitīvās emocijas un dāvināšanas prieku.
Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanas akcija turpinās. Veidosim kopā lielāko musturdeķi Latvijā un pasaulē! Tāpēc aicinām ikvienu piedalīties nākošā lielā musturdeķa fragmenta veidošanā. Lai iesaistītos akcijā, nepieciešams jebkurā tehnikā un krāsā noadīt, noaust vai notamborēt 10 x 10 cm vai 20 x 20 cm lielu rokdarba fragmentu-(s) (kvadrātu). Lai musturdeķi nostieptu no viena Daugavas krasta līdz otram to nepieciešams izveidot 500 metrus garu un 1,6 m platu.
Pašlaik 400 m garajam un 80 cm platajam musturdeķim tiek šūta klāt otrā puse. Ja dalībnieki veido vairākus fragmentus, tad vēlams tos jau sašūt kopā, lai muzeja speciālistiem darbs uz priekšu ietu raitāk!
