Latvijā pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Saeimā trešdien, 10. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
Noteikts, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagasti noteikti likuma pielikumā.
Daugavpils un Ilūkstes novadi tiks apvienoti, un tiem būs jauns nosaukums – Augšdaugavas novads. Tajā ietilps: Ambeļu pagasts; Bebrenes pagasts; Biķernieku pagasts; Demenes pagasts; Dubnas pagasts; Dvietes pagasts; Eglaines pagasts; Ilūkstes pilsēta; Kalkūnes pagasts; Kalupes pagasts; Laucesas pagasts; Līksnas pagasts; Maļinovas pagasts; Medumu pagasts; Naujenes pagasts; Nīcgales pagasts; Pilskalnes pagasts; Prodes pagasts; Salienas pagasts; Skrudalienas pagasts; Subates pilsēta; Sventes pagasts; Šēderes pagasts; Tabores pagasts; Vaboles pagasts; Vecsalienas pagasts; Višķu pagasts.
Tāpat jaunais likums noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Valstspilsētas statuss noteikts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022. gada 1. jūlija.
Avots: Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Sabiedriskie Mediji