Daugavpils novada pašvaldības aģentūra “TAKA” organizēja konkursu “Labākais pirts pakalpojums”. Konkursam pieteiktās 14 novada pirtis vērtēja komisija četru cilvēku sastāvā – pašvaldības izpilddirektores vietniece Ināra Natarova, aģentūras “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis, Attīstības pārvaldes Projektu nodaļas komercdarbības konsultants Jāzeps Krukovskis un sertificēts pirts meistars Ivars Azarevičs.
Žūrija pirtis vērtēja pēc dažādiem kritērijiem – pakalpojumu klāsta daudzveidība, atbilstība higiēnas prasībām, apkalpošanas kultūra, estētiskais noformējums un atbilstība būvnormatīviem. Kopumā konkursam tika pieteiktas 3 sabiedriskās un 11 privātās pirtis.
“Es pirmkārt vērtēju, vai pērtuve ir droša, lai cilvēks nevarētu gūt apdegumus. Bieži pirts krāsnīs ir atvērti metāla elementi, kas, pie neveiklām kustībām, var radīt termotraumas”, atzina komisijas loceklis, pirts meistars Ivars Azarevičs. “Tāpat vērtēju vai nav slidenas grīdas, vai ir koka tiltiņi, pārvietojoties no pērtuves uz mazgātuvi.”
Izvērtējot konkursam pieteiktās pirtis, pirtnieks neslēpa, ka vairākās pirtīs var saskatīt nianses, kas var apdraudēt pirts apmeklētāju veselību. “Tie ir sīkumiņi, kuriem visbiežāk neviens nepievērš uzmanību, bet īstenībā tam tā nevajadzētu būt. Metāls, kas atrodas pērtuvē, sakarstot, sniedz karsta metāla piegaršu, jo metāls dedzina skābekli,” tā Ivars.
Ivars Azarevičs par pirtnieku kļuva pēc tam, kad pats uzcēla pirtiņu un vēlējās papildināt savas zināšanas, kā pareizi pērties. Izskolojies Rīgas Stradiņa universitātē, kur, no medicīniskā viedokļa raugoties, tika iemācīts, kā pareizi pērties, lai cilvēka organismam nenotiktu nodarīts kaitējums. “Neko nedrīkst darīt strauji”, galveno pirts rituāla nosacījumu akcentē Ivars. “Ja ieejat pirtī, jums ir sākumā jāpierod pie temperatūras. Vienmēr jāseko līdzi savām sajūtām. Kad paliek par karstu, jāiziet ārā, jāatpūšas, un tikai tad var atkārtot karsēšanos. Pirtī var pielietot dažāda veida skrubjus un tikai pēc tam var nopērties. Princips ir tāds – sākumā vajag izkarsēties, lai atveras poras un tad bauda slotiņu labumus.” Pirtnieka skatījumā ideāla pirts temperatūra ir no 55 līdz 75 grādiem. Lielāka temperatūra var radīt diskomfortu, kas neļauj cilvēkam atbrīvoties un baudīt pirti.
Neiztrūkstošs pirts elements ir svaigas vai kaltētas pirts slotiņas. “Neiesaku izmantot birstošu koku slotiņas. Piemēram, ar svaigu kļavu slotiņu var ļoti labi nopērties, bet tiklīdz kļava izžūst, vairs nav tā efekta. Svaigas slotiņas vienmēr būs smaržīgākas, tomēr arī kaltētām piemīt interesants aromāts. Vislabāk, ja slotiņa pirms pirts ir vairākas stundas izmirkusi vēsā ūdenī un tikai pēc tam iegremdēta siltākā. Slotiņas tradicionāli sien līdz Jāņiem, bet faktiski to var darīt visas vasaras garumā. Galvenais ir ievērot pareizas mēness fāzes – jāsien augošā vai jaunā mēnesī, jo tad tās turas ilgāk un nav tik birstošas. Slotas jāžāvē caurvējā, kur nav tiešu saules staru,” padomos dalījās pirtnieks.
Kā novērojis Ivars, šobrīd cilvēki tiecas pēc veselīga dzīvesveida un pirts ir viens no relaksācijas veidiem dinamiskajā ikdienā. Kā apliecināja uzrunātie viesu namu saimnieki, pēc šī pakalpojuma ir liels pieprasījums –vasaras sezonā praktiski ir rezervētas visas brīvdienas, kad tuvāki un tālāki viesi vēlas atbraukt izbaudīt pirtiņu, atpūsties un atgūt spēkus ar sentēvu atzītām metodēm.
Elza Timšāne
